Sapnis
Kādu nakti pirms aizgājušā gada ziemas saulgriežiem redzēju spilgtu jo spilgtu sapni. Likās neticams, bet ļoti aktuāls,
Nu tad…
… Esmu uzaicināta uz Vienotības valdes sēdi.
Sēž pie galda daži, bet visspilgtāk atceros Solvitas kundzes sapņu tēlu, jo mati nebija sarganu, bet gan vienkārši rudi. Izsakos par toiem atzinīgi, jo tā izrādās esot kundzes dabiskā krāsa, kas iespējams nesīšot labas pārmaiņas.
Tieku informēta, ka esmu uzaicināta kā iespējamā premjera kandidāte.
Teicu, ka man liels gods. Valstī ir daudz daramā, tomēr piekritīšu kandidēt un veidot kabineta komandu tikai tad, ja Vienotības valde, bet konkrēti Āboltiņas kundze apsola un nekavējoties uzsāk darbu pie visu latvisko partiju kopīgas apvienības saraksta nākamājās vēlēšanās. Ja izpildināms būtu šīs, tad ceru, ka Solvitai netraucēs tas, ka esmu citā partijā.
Solvita tā kā sadrūma un atviegloti uzelpoja vienlaicīgi.
Iespējams tāpēc, ka nekāda vienotība nav paredzēta vispār, iespējams tāpēc, ka atkrīt vēl viens kandidāts, iespējams tāpēc, ka galīgi garām.
Un tad es pamodos.
Sapņi dažreiz atnes viedas ziņas. Un šīs konkrētais sapnis man neliek mieru.
Kā gan tā var būt, ka Vienotība šķeļ, ka Saskaņa ir nesaskaņu pamats, ka Zemnieki kļūst tirgoņi, bet Tirgoņi arodbiedrības, savukārt arodbiedrības labi sadzīvo kopā ar darba devējiem, ka tik apmuļķotu darbiniekus…utt. Kā gan tā var būt, ka brīvās Latvijas pilsoņi maksā zemes nomu par Latvijas zemi citas valsts pilsonim? Kā tā var būt, ka bēglis ir cienījams, bet varonis nievājams? …
Kāda ir katra sapņu Latvija? Ar ko atšķiras Vienotības nākotnes Latvija no Saskaņas, Zemnieku, NA un Sirsniņ/Reģionu Latvijas? Vai tiešām atšķiras?
Kā pa miglu aizkulisēs dzīvojamies sašķelti, sarīdīti, novājināti un ilūzijās par savu nozīmīgumu.
Gaidot, ka notiks tas, ko nespējam iedomāties.
10.01.2016
Jaunākie komentāri