Vai ieradums pārkāpt/neievērot likumus sasniedzis epidēmijas apmērus?
Pirms pāris dienām savā pastkastīte saņēmu šādu bukletiņu ar bērna foto:
Nav skolas. Nav draugu. Nav nākotnes.
Skolas sākumu un atkalredzēšanos ar klasesbiedriem vairums bērnu gaida ar priecīgu satraukumu. Jo īpašs šis brīdis ir tiem, kas pirmo reizi dodas uz skolu. Diemžēl Latvijā aug daudz bērnu, kuru ģimenes nespēj nodrošināt viņiem nepieciešamās skolas lietas un sniegt atbalstu mācību procesa laikā.
Annai nesen palika 9 gadi un viņa šogad ies 3. klasē. Meitene dzīvo lielā nabadzībā kopā ar mammu, 2 māsām un brāli. Mazajai māsiņai šogad būs gadiņš, otrai māsiņai un brālītim ir 3,5 un 5 gadi. Annai patīk mācīties, bet viņa neapmeklē skolu regulāri. Reizēm mamma iet piestrādāt un Annai jāpieskata mazās māsiņas. Dažreiz Anna pati izvēlas palikt mājās, jo brālis saķēpājis burtnīcu vai nav izpildīts mājas darbs. Viņai klasē nav draugu un ir tik smagi būt atstumtai.
Parasti deviņgadīgs bērns nav tas, kurš uzņemas atbildību par brāļiem un māsām vai savu dzīvi. Bet nabadzība vai vecāku nevērība bieži maina ierasto lietu kārtību.
Mēs aicinām palīdzēt tādiem bērniem kā Anna sagatavoties skolai un nokļūt atpakaļ skolas solā, jo katra bērna nākotnei ir vērtība!
Ikviena summa, ko izvēlēsies ziedot palīdzēs kādam mazam skolnieciņam no sociālā riska ģimenes, skolas gaitas uzsākot.
Tā, piemēram, Tavs ziedojums 20 LVL apmērā palīdzēs sagādāt skolniekam nepieciešamās darba burtnīcas un rakstāmlietas.
Ziedojums 45 LVL apmērā palīdzēs sagatavot skolai pirmklasnieku, sagādāt bērnam treniņtērpu, rakstāmpiederumus, u.c. nepieciešamās lietas.
Ziedojums 72 LVL apmērā dos iespēju 1 bērnam saņemt 16 stundu papildus apmācības kādā mācību priekšmetā (matemātika, valodas u.c.).
http://www.sosbernuciemati.lv/lv/ka-atba…
Un šis glancētais materiāls tiek izplatīts laikā, kad pagājušajā nedēļā tiesībsargs Juris Jansons nāca klajā ar paziņojumu par iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses, jo no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nav nākusi nedz vīzija, nedz plāns, kādus soļus un cik ilgā laikā tā veiks, lai nodrošinātu Satversmē noteikto iespēju iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka īstais risinājums bezmaksas izglītības nodrošināšanai būs vaučeru sistēma, ko atbilstoši valdības deklarācijai Latvijas skolās plāno ieviest no 2014.gada 1.septembra. Līdz tās ieviešanai viņš aicina vecākus lūgt skolām meklēt iespēju nodrošināt mācību procesu ar esošajām mācību grāmatām un mācību līdzekļiem. Ministrs uzsvēra, ka arī pašlaik skolas var nodrošināt mācību procesu ar to rīcībā esošajiem mācību līdzekļiem un tās nedrīkst vecākiem pieprasīt iegādāties mācību līdzekļus. IZM veiktais apsekojums liecina, ka skolu bibliotēku fondos ir pietiekami daudz mācību literatūras, lai varētu īstenot mācību saturu.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/432850…
Uzskatu, ka tādējādi IZM ir atzinusi, ka Tiesībsargs ir sniedzis likumam atbilstošu skolu aktivitāšu novērtējumu, pākāpjot bērnu tiesības saņemt pamata (obligāta) un vidējo izglītību bezmaksas
VAI lūgt turpināt atbalstīt prettiesisku situāciju ir vieglāk kā pieprasīt Annas bērna tiesību ievērošanu?
Godīgi – es biju šokēta par šo materiālu.
Reāli šai gadījumā- skolas vecumā ir tikai Anna.
Pašvaldība, tās sociālie dienesti, bāriņtiesa, skola zin, cik bērnu ir viņu pašvaldībā skolas vecumā.
Zina, jo nevar nezināt spēkā esošu likumu, ka nevar diskriminēt šo bērnu viņa sociālā stāvokļa dēļ.
Arī skolotāji to zina, bet TAS NOTIEK.
NENOTIEK valsts un pašvaldību apmaksātu darbinieku koordinēts darbs, lai bērna tiesības tiktu ievērotas, lai māmiņa varētu būt nodrošināta, nevis ciest trūkumu. Ģimenes cieš trūkumu tāpēc, ka LV godīgi strādājot vienkāršam darba cilvēkam, kuram ir viena darba vieta ar 8 stundu darba dienu, nav iespējams nodrošināt ģimeni. Un tā ir valsts politika – nabadzību un likumpārkāpumus atbalstoša politika.
Neviens nesit trauksmes zvanu, ka pat, ja māmiņa strādātu, un strādātu bērnu tēvs, tad atšķirībā no daudzo valžu un padomju locekļiem, t.sk. skolu direktoriem, kuri bieži vien ir arī pašvaldību deputāti (pat desmitiem amatu vienlaicīgi, kur par katru saņem atlīdzību), viņu ienākumi būti mazāki par valsts aprēķināto iztikas minimumu uz katru no vecākiem, kur nu vēl uz katru ģimenes locekli. Bērnu dārzs no 3 gadiem.
Toties ai ku naski klāt būtu(un ir) gudrie bāriņtiesu darbinieki ar aprūpes tiesību atņemšanu un bērnu ievietošanu kādā no SOS ciematiem, kurus finansē ārzemnieki, un kuru finansējums NAV caurspīdīgs un nav zināms. No šī trieciena reti kurš vecāks vispār spēj atjēgties, ja nenonāk kādā ārstniecības iestādē.
Un tad…pēc pusgada…tiek bērni juridiski atbrīvoti no saviem godīgi strādājošajiem, vai tikpat godīgi darbu meklējošajiem, un dzīvojošajiem vecākiem.
Starp citu, pat 100 latnieku programmās mazu bērnu vecākiem pašvaldības ne visur deva iespēju piedalīties.
Latvijas valsts ne jau likumu ziņā ir nedraudzīga ģimenēm un bērniem, bet ierasto tikumu un nepamatotas pārākuma sajūtas dēļ.
De jure bērni ir prioritāte (Konvencija par bērna tiesībām, Satversme, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Izglītības likums), un tam tā arī jābūt de facto.
Prioritāte nozīmē to, ka, ja vairākiem ir svarīgas vajadzības, bet uz svariem ir arī bērna tiesības, kuru īstenošana atkarīga no pārējo svarīgo vajadzību apmierināšanas, tad vispirms jānodrošina bērna tiesības un tikai pēc tam tās pārējās vajadzības.
Tie, kuri rīkojas citādi, pārkāpj likumu.
P.s.: Es tikai nespēju saprast, KĀ viens bērns klasē var būt atstumtais? Kādā žurnālā lasīju kādu bēdu stāstu, kur izrādās visi pat uzskata, ka bērns pats ir vainīgs pie tā, ka tiek atstumts. Tā uzskatot arī pedagogi, kas arī ir tas satraucošākais. Bet, kad bērnam jautāja, ko viņš gribētu mainīt, tad atbilde ir: skolu.
Varbūt pedagogi, kā arī tie, kuriem vēl ir darbs ( arī valsts vai pašvaldības) jūtas pārāki par šāda bērna bezdarbnieku daudzbērnu vecāku?
Zvērināta advokāte Krista Milberga 
Jaunākie komentāri