Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskā palīdzība Jums ērtā laikā un vietā

Bērni – ir vecāku atbildība(ā)

Kopš 2020.gada 11.marta Latvija tāpat kā visa pasaule dzīvo pandēmijas apdraudējuma dibinātos ārkārtas apstākļos. Valstu valdības lemj visādi – gan līdzīgi, gan niansēs atšķirīgi. Tomēr nevar nepamanīt, ka galvenais rīks ir iebiedēšana, kas tiek panākta ar dāžādiem komunikāciju trikiem, līdz šim izplatītiem gan vairāk preču marketinga pasaulē.

Arī Latvijas valdība ļoti cenšas. Kāds būs rezultāts, to redzēsim pēc laika.

Kā jau zināms, esmu četru bērnu māmiņa. No četriem bērniem skolnieks šobrīd ir jaunākais bērns.

Ārkārtas stāvoklis un ziņas, kas dzirdamas starp vecākiem, pieaugušajiem, pa TV, radio, kas lasāmas internetā, neapšaubāmi garām nepaslīd arī bērniem, jo neba tak mucā viņi dzīvo.

Jau pavasarī bija acīmredzams, ka bērni labāk pārvalda tehnoloģijas nekā to pieprot daudzu priekšmetu skolotāji. Vai tas ir labi, neesmu pārliecināta. Kā advokāts savā profesionālajā dzīvē nepārtraukti mācos un profesionālā darbība 21.gadsimtā nav iedomājama bez tehnoloģiju pārzināšanas, lai ko jūs darītu.

Skaidrs, ka tehnoloģiju zināšanu trūkums, tehnisko iekārtu individuālas lietošanas ierobežotība, vienkārši zināšanu trūkums komplektā ar straujo pieprasījumu to visu spēt, turklāt vēl arī sagalabāt vajadzību pēc sevis kā darbinieka izglītības iestādē esošajos epidemioloģiskajos apstākļos, radīja un turpina vairot spriedzi. To kaut nedaudz mazina valsts un pašvaldību budžeta iestāžu darbinieku kontos vēl ieplūstošais atalgojums, kas dīvainā kārtā nav samazinājies publiskajā sektorā tā, kā tas ir samazinājies privātā sektorā strādājošiem.

Mājām ir jābūt drošākai vietai katram, arī bērnam, kuram jāpieņemas gudrībā un jākļūst gatavam pieaugušo dzīvei.

Bet vai esošā spriedze, kuru veicina valdības nepārliecinātība par saviem lēmumiem un to straujā mainība, ir tikai valdības mākonī un nepārklāj iestāžu, uzņēmumu, darbinieku, uzņēmēju, pašnodarbināto un bērnu, pusaudžu un jauniešu mākoņus?

Man ir aizdomas, ka pārklāj gan.

2020.gada 6.novembrī pēc brīvības pielietās vasaras paredzami atkal tika nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli. Ministru Kabineta rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālai redakcijai var sekot šeit. Viss ārkārtas stāvokļa speciālo tiesību normu regulējums ir pieejams šeit.

Tāpēc šī gada janvārī kopā ar vīru, manu četru bērnu tēvu, pēc atmiņu vakara par lielo bērnu izglītības gaitām un izglītības kvalitāti, kuras robus ik pa brīdim nākas pašiem vien kā vecākiem aizpildīt, jo taču tie ir mūsu bērni, atceroties par izbūvēt aizmirsto ventilācijas sistēmu skolas ēkā, ko ministrijas liedz izbūvēt, nolēmām, ka sava jaunākā bērna izglītošanu realizēsim ģimenē. Vēl jo vairāk, ka Izglītības likuma 3.pants, 8.panta pirmās daļas ceturtais punkts un Ministru kabineta noteikumu Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” (Rīgā 2015. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 54 27. §)) 22.punkts paredz iespēju bērnam iegūt izglītību arī ģimenē un mājmācībā.

Vēlos pievērst vecāku/aizbildņu uzmanību, ka Ministru Kabineta rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.18.punkts faktiski atvieglo līdz šim izglītībai ģimenē noteiktās formalitātes, jo nepaģēr no vecākiem iesniegt papildu iesniegumam arī ārsta, ģimenes ārsta izziņu vai psihologa atzinumu. Tātad to var jebkura bērna vecāks. Tāpat arī būtisks ir šī rīkojuma 5.17.punkts, no kura satura izriet, ka faktiski arī interešu izglītību vecāks var lūgt realizēt bērniem individuāli, ja attālināts izglītības ieguves veids bērnam nav piemērots. Un to pamanīt un izlemt ir vecāku/aizbildņu pienākums.

Vērojot, kā jūtas mūsu bērns, nolēmām, ka šis ir īstais laiks, lai mēs sava bērna dzīvē piedalītos vairāk kā jebkad iepriekš, jo cita laika mums nebūs.

Tāpēc vērsos ar iesniegumu bērna sākumskolā.

Šobrīd skolas direktors ir apliecinājis, ka mans iesniegums ir apmierināts. Praktiski gan notiek tā, ka mūsu bērns turpina izglītību apgūt attālināti kopā ar visiem. Un tas īsti neatbilst likumā noteiktajam, jo skolas administrācijai bija jānosaka izglītības programmas īstenošanas kārtība un kārtība, kādā izglītības iestādes pedagogi novērtēs skolēna mācību sasniegumus mācību gada laikā.

Pirms iesnieguma iesniegšanas, apzinājām visas iespējamās izglītības iestādes un organizācijas, kuras atbalsta vecākus, kuri izvēlas izglītību ģimenē. Esmu iepazinusies ar daudziem jauniem cilvēkiem, kuri domā patstāvīgi un radoši, bet esošā likuma rāmja ietvaros.

Priecājos, ka Latvijas Republika ir demokrātiska un tiesiska valsts, kurā sev piemērotāko ceļu var izvēlēties katrs sev un savam bērnam, neatkarīgi no politiskās, reliģiskās vai citas dzīvesziņas pārliecības. Būtiski ir, ka katrai izglītības iestādei ir jābūt gatavai nodrošināt jebkuru vecāku izvēlēto izglītības ieguves formu. Un par šo gatavību ir atbildīga Izglītības ministrija un pašvaldības. Tām likums nav paredzējis izvēles iespēju atkarībā no skolu vadības gribas vai negribas, jo bērna tiesības atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantam ir prioritāras pār visām citām tiesībām.

Uzskatu, ka likumos noteiktā bērnu tiesību prioritāte paģēr no pieaugušo pasaules darīt visu, lai bērnu individualitāte nebūtu šķērslis vispusējai attīstībai atbilstoši bērna spējām un vecāku iespējām. Turklāt, ņemot vērā, ka arvien vairāk vecāku izvēlas saviem bērniem nodrošināt izglītību ģimenē, sadarbībā ar izglītības iestādēm, uzskatu, ka valsts finansējums pamatizglītības ieguvei ir jāsadala starp izglītības iestādi un vecākiem. Par to lemt ir Ministru Kabineta vistiešākais uzdevums.

Šeit ievietoju arī iesnieguma izglītības iestādes direktoram paraugu, lai vecākiem nebūtu jālauza galva par iesnieguma saturu. Šis iesniegums var kalpot par pamatu arī iesniegumiem mūzikas un mākslas skolu direktoriem, lai vecāki esošajos epidemioloģiskajos apstākļos pieprasītu nodrošināt individuālu izglītību saviem bērniem, ja vecāki uzskata, ka attālināta forma ir nepiemērota konkrēti viņa bērnam.

Un vēlreiz aicinu vecākus un vispār visus, kuri sasnieguši 14 gadu vecumu, apgūt elektroniska paraksta iespējas www.eparaksts.lv, lai Jums būtu plašākas, ērtākas, ātrākas, dabai draudzīgākas un ekonomiskākas iespējas realizēt savas tiesības visās dzīves jomās turpmāk atbilstoši 21.tehnoloģiju gadsimta iespējām, ne tikai ārkārtas apstākļos.

Lai kādi apstākļi mūs sagaida dzīvē vispār, nemainīgi paliks tas, ka BĒRNI IR VECĀKU ATBILDĪBA.

ZINĀŠANAS IR VIENĪGAIS CEĻŠ UZ BRĪVĪBU. Vienīgais.

Lai visiem pietiek drosmes sekot savai sirdij!

09.02.2021,

Valmierā, Krista

Noderīgas saites:

%d bloggers like this: