Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskā palīdzība Jums ērtā laikā un vietā

Aizliegtā cenzūra rullē

2014.gada 30.decembrī ar e-pasta starpniecību pie manis vērsās Latvijas Avīzes žurnāliste Vita Daukste, kura vēlējās noskaidrot arī manu, citēju: viedokli par tēmu – vai Latvijas tiesu sistēmā ir vajadzīga nopietna attīrīšanās? Jautājuma konteksts vairāk ir vērsts uz to, ka ir notikušas vairākas kratīšanas tiesnešu kabinetos.”

Tā nu vakar atbildes e-pastā sniedzu savu viedokli:

“Labdien, ļ.cien. Daukstes kundze!

Vispirms – paldies Jums par pacietību un iespēju izteikties!

Mans viedoklis par tēmu – vai Latvijas tiesu sistēmā ir vajadzīga nopietna attīrīšanās?

Pilnīgi noteikti ir nepieciešama daudz lielāka atklātība.Tiesnešiem, un ne tikai tiesnešiem, arī prokuroriem ir jābūt tik drošiem par saviem lēmumiem, ka jāspēj tos skaidrot arī publiski, ja sabiedrībai rodas jautājumi.Katrā ziņā, lai arī Latvija nu jau 24.gadu elpo brīvības gaisu, totalitārajā valsts iekārtā iegūtās iemaņas un prasmes nekur bez pēdām nav palikušas. Daudzas okupācijas laikā izveidotās koruptīvās saites ir ne tikai saglabājušās, bet pat nostiprinājušās. Tas ir neatkarību atguvušās Latvijas politiskas kļūdas rezultāts. Jo atšķirībā no kaimiņiem igauņiem, latvieši izvēlējās nekādā veidā neierobežot Latvijas komunistiskās partijas nomenklatūras un biedru iespējas ieņemt dažādus valsts un pašvaldību amatus,t.sk. tiesībaizsardzības iestādēs, ierobežojot tikai kompartijas rīkojumu izpildītājus VDK štata/ārštata darbiniekus un ziņotājus.

Apzinos,ka daudziem kolēģiem mans viedoklis, iespējams, būs nepatīkams, tomēr es uzskatu, ka konjunktūras ļaudīm nav vietas brīvas demokrātiskas valsts tiesību sistēmā, jo demokrātiska valsts var pastāvēt tikai tik ilgi, cik ilgi tā atrodas nesamierināmā karastāvoklī ar jebkāda veida noziedzību,t.sk. arī balto apkaklīšu-organizēto noziedzību. To, ka nekur tālu no totalitārās valsts parašām neesam tikuši, var izsecināt no atrakstīšanās blāķiem sarakstēs visos līmeņos, kur ir acīmredzami, kurš kuru sargā no izgaismošanas.

Iespējams, ka tas ir maksimāls naivisms no manis, bet es patiesi ceru, ka ļaudis, kuri bija uzticīgi okupācijas varai, iestājoties un darbojoties Latvijas komunistiskajā partijā, paši sapratīs, ka nespēj nodrošināt demokrātiskas un brīvas valsts tiesību pamatprincipu ievērošanu, jo tie ir pilnīgi pretēji totalitāras valsts principiem. Saprotot to, tādi ļaudis atbrīvosies no ilūzijas “būt noderīgiem jebkurai iekārtai par jebkuru cenu” un paši novilks tiesnešu un prokuroru mantijas, izvēloties darboties privātā sfērā, tādējādi beidzot noņemot no Latvijas valsts abām kājām okupācijas varas atstātās svara bumbas, kas kavē talantīgo Latvijas sabiedrību sasniegt attīstītāko valstu dzīves līmeni. Vai tiešām Latvijā ir tikai viens cilvēks visiem labi pazīstamais Aivars Borovkovs, kurš publiski ir paudis savu uzskatu, ka viņa sirdsapziņa neļauj ieņemt amatus neatkarīgā Latvijā, jo viņš savulaik ir strādājis okupācijas varai?

Es domāju arī, ka no pašu tiesnešu, prokuroru un likumsargu rindām ir jānāk ierosinājumam, kas stiprinās uzticēšanos tiesu varai, t.i. uzstāt uz to, ka amatpersonu deklarāciju publiski pieejama daļa būtu ne tikai par to, cik lieli ir parādi, un kādi īpašumi pieder, bet arī kam parādā un uz kāda likumīga pamata īpašumi ir iegādāti. Lai nebūtu jālasa, ka kāds kaut ko ir iegādājies uz nedeklerēta darījuma pamata un jāzīlē kafijas biezumos, ar kuru personu varētu būt interešu konflikts.

Tas būtu godīgi.

Laimīgu un sparīgu Jums Jauno 2015.gadu!”

Un drīz vien saņēmu atbildes e-pastu ar lielu paldies par viedokli un solījumu tam, ka mans viedoklis tiks publicēts šodienas “Latvijas Avīzē.”

Un te ir “mans” viedoklis, kas nopublicēts šodien gan drukātā laikrakstā, gan elektroniskajā “Latvijas Avīzes” variantā:

http://www.la.lv/attirisanas-notiek-gausi/

Ne manis rediģēts un kariķēts. Kāpēc? Kas liek cilvēkiem sagrozīt teikto saturiski, turklāt pārkāpjot Satversmes 100.pantā garantētās tiesības? Vai prasīja kaut vai atļauju koriģēt pēc savas patikas?

Diemžēl, neskatoties uz Satversmes 100.pantu, kas ne tikai garantē ikvienam tiesības brīvi paust savu viedokli, bet arī aizliedz to cenzēt, šodienas Latvijas Avīzes numurs ir spilgts piemērs tam, ka totālitārās varas cenzūra ir dzīva, turklāt ar tās vīrusu aplipināti pavisam jauni mediju darboņi, kurus, protams, kāds pieredzes bagātais darbonis ir tā samācījis rīkoties.

Pat netaisos atvainoties par iepriekšējiem teikumiem nevienam, jo nenotikušo deokupācijas, deboļševizācijas un dekolonizācijas sekas ir redzamas visapkārt, tās izbaudām “ar pilnu klapi”, sākot no dzemdību nodaļām, bērnu dārziem, skolām, bērnunamiem, policijām, tiesām un beidzot ar visaugstākā līmeņa kancelejām.

Mums līdz attīstītas pasaules labklājībai un izpratnei par godīgumu ir tik tālu kā Pietuka Krustiņam, Prātniekam un Grabovskim no brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikiem”, kuri laikam dievzemītē Latvijā nekad tā arī nebeigsies, jo nav vēlēšanās pēc būtības dzīvot patiesībā, mīlestībā, godīgi, atbildīgi un tikai tāpēc brīvi, bet ir nepārvarama vēlme blēdīties, mānīties, sagrozīt un nodot patiesību.

Sakaluši paši sevi melu un puspatiesību važās, apskurbuši no vecāko eiropas valstu un banku finansiālās “palīdzības” dalīšanas un vaļā esošām robežām, iedomājamies, ka esam tādi baigi brīvie. Potenciāls ir, bet ar apziņu atrodamies faktiskā atkarībā katrs no kā, tikai ne no alkām pēc patiesības.

Nu nē, mēs vairāk līdzināmies Grieķijas parašām, kurā tika zīmēti cipari un melu bilances uz nebēdu, kam nespēja noticēt vecā eiropa, bet nācās. Tagad nu pat Vācija neiebilstu tam, ka Grieķija izstājas no ES. Un, protams, savās vietās palikušie jūt tādu kā asins balsi ar totalitāro Krieviju, neba kādu citu iemeslu dēļ īsteno Latvijā “bezdurvju politiku”, iztirgojot Latviju visos iespējamos veidos, t.skaitā caur termiņuzturēšanās atļauju plus nekustamo īpašumu brīnumkomplektiem.

Meli nogalina nākotni, vienmēr atgādina mani vecāki Roberts un Alda Milbergi. Un tā patiešām ir.

P.s.: Ne pretenzijas, ne prasības pret laikrakstu “Latvijas Avīze” necelšu. Katram žurnālistam ir jāatbild uz jautājumu – kāpēc viņš ir žurnālists? Ja šodien liedz vārda brīvību kādam, rīt tā tiks liegta pašam. Bet sirdsapziņa ir katram. Tāpat kā katram ir izvēle. Klusē tikai jēri.

08.01.2014,

Valmierā,

Krista Milberga

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: