Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskā palīdzība Jums ērtā laikā un vietā

Dienas doma

Dienas doma: Demokrātiskas valsts tiesību sistēma, kurā kriminālatbildībai ir noilgums, darbojas noziedzības pasaules interesēs un tādējādi grauj demokrātiskas valsts pamatus.

Kā nonācu līdz tādam secinājumam, tūlīt pastāstīšu.

Ikvienam ir tiesības savas tiesības aizstāvēt taisnīgā tiesā.

Jautājums — kā līdz tai nokļūt?

Ir noticis kāds gadījums, kā rezultātā cietušas jūsu tiesības un intereses, esiet personīgi aizskarti.

Jūs vēršaties pie likumsargiem, kuri ir tiesīgi noskaidrot patiesību, t.i. noskaidrot, kas tad ir noticis un saukt pāridarītāju pie likumos paredzētās atbildības, ja vaina noskaidrota.

Jautājums ir tāds – vai iespējams izdarīt secinājumu ir/nav noticis noziedzīgs nodarījums, ja netiek noskaidrots, kas vispār ir noticis un vai notikušais ir/nav noticis likumīgi?

Manuprāt nav iespējams.

Nākošais jautājums izriet no situācijas, kad nav noskaidrots, kas ir noticis(faktiskie apstākļi), bet likumsargam brīnumainā kārtā  ir skaidrs, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Jūs vēl joprojām uzskatiet, ka esiet cietis. Patiesība(notikuma faktiskie apstākļi – kas? kad? kur? kādā veidā? likumīgi vai nelikumīgi?) nav noskaidrota. Vai Jums ir iespējas vērsties taisnīgā tiesā pret pāridarītāju? Nav, jo viņš nav noskaidrots, un nav noskaidrots arī, kas ir noticis, bet ir skaidrs, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Kā intereses šādā situācijā tiek pasargātas? Manuprāt Jūsu tiesību aizskārēja intereses.

Kā interesēs strādā tiesību sistēma, kurā pastāv vairāk nekā reāla iespēja tā arī neuzzināt, kas tad un kuriem likumiem atbilstoši ir noticis?

Te nu jātiek skaidrībā par likumpārkāpēja interesēm. Tās allaž ir bijušas nemainīgas – lai viss būtu un par to nekas nebūtu.

Savukārt aizskartā interesēs ir noskaidrot patiesību un panākt taisnīgumu.

Kāds dzīves laika periods nepieciešams katrai no šīm pusēm, lai sasniegtu savu mērķi?

Likumpārkāpējam pietiek ar noilguma termiņa izturēšanu, kamēr aizskartajam visbiežāk par īsu var būt pat visa dzīve un no tās jāaiziet tā arī neuzzinot patiesību, vien viļoties demokrātiskas valsts tiesību sistēmā.

Vai nav nekāda pamata uzskatam, ka noilguma institūtu Krimināllikumā esam mantojuši no totalitārās padomju okupācijas iekārtas Kriminālkodeksa?

Vai nav nekāda pamata uzskatam, ka demokātiskas valsts intereses ir nesamierināmi pretējas noziedzīgās pasaules interesēm, un tas tā būs mūžīgi?

Noilguma institūts iedibina pamieru starp demokātiskas valsts tiesību sistēmu un noziedzīgo pasauli, un arvien biežāk pat nav saprotams, kurš ir kura pusē, jo tam nav jēgas – noilgums izglābs gan likumsargus no darba un pienākuma noskaidrot patiesību, gan noziedzīgās pasaules darboņus no atbildības.

Bet aizskartajam tiek liegtas tiesības uz taisnu tiesu, jo, lai arī cietis, bez patiesības noskaidrošanas nav iespējams pat civiltiesiski ar prasību vērsties tiesā.

Vai tas ir taisnīgi?

Pa kuru ceļu ejam un kurā pusē katrs stāvam?

Es ļoti vēlos, lai likumsargi vispirms noskaidrotu notikušā faktiskos apstākļus, tad izvērtētu rīcības tiesiskumu un atbilstību konkrētām tiesību normām, un tikai tad izdarītu secinājumu ir/nav noticis noziedzīgs nodarījums, atteikumu lēmumos sniedzot personai skaidru atbildi par notikušo, tiesisko vērtējumu un personas tiesībām noziedzīga nodarījuma neesamības gadījumā tomēr savas tiesības aizsargāt vismaz civiltiesiski.

 

28.05.2014

P.s.26.05.2015: Pēdējo dienu notikumu iespaidā mana pagājušā gada doma ir pārtapusi pārliecībā, ka Krimināllikuma 56,57.panti jāizsaka vienā teikumā –  “Personai,kas izdarījusi noziegumu,kriminālatbildības noilgums neiestājas”.

Tikai tā būs skaidra zīme, ka mūsu valsts ir uzsākusi nesamierināmu demokrātiskas iekārtas karu par savu pastāvēšanu ar noziedzīgo pasauli, kuras taustekņi iestiepušies visos valsts varas atzaros un tās maigākās izpausmes ir bezdarbība, nolaidība un izlikšanās.

Un tad likumsargi pagūs savākt pierādījumus un tiesas izskatīt kriminālprocesus saprātīgos termiņos, spriežot taisnīgu sodu nevis sodu mīkstinot, aizbildinoties ar kaut kādiem termiņiem, nemaz nerēķinoties ar taisnīga soda nenovēršamības prasību, lai tiesiska valsts vispār būtu iespējama.

Advertisements

One comment on “Dienas doma

  1. Andrejs Bubinduss
    jūlijs 27, 2017

    paldies, Krista, par drosmi to uzrakstīt visiem, arī tiem, kuri nevēlas, lai par to skaidri, īsi un saprotami rakstītu un runātu;…”-Noilguma institūts iedibina pamieru starp demokātiskas valsts tiesību sistēmu un noziedzīgo pasauli, un arvien biežāk pat nav saprotams, kurš ir kura pusē, jo tam nav jēgas – noilgums izglābs gan likumsargus no darba un pienākuma noskaidrot patiesību, gan noziedzīgās pasaules darboņus no atbildības…”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: