Dievs, pasargi mūs no viltus draugiem, ar ienaidniekiem mēs paši tiksim galā!
Mans tēvs Roberts Milbergs arvien gaida TB/LNNK biedra un viena no NA(Nacionālā apvienība) padomdevējiem 1994.gada 27.aprīļa 5.Saeimas plenārsēdē solīto atvainošanos http://www.saeima.lv/steno/st_94/st2704.…
“Grīnblats – “Tçvzemei un brīvībai”. Pēc tam – Larisa Laviņa.
M.Grīnblats (TB).
Godātie deputāti! Šeit tika vairākkārt pieminēts arī mūsu frakcijas vārds. Jā, “Tçvzemei un brīvībai” vienmēr ir uzstājusies par to, lai liegtu strādāt atbildīgos valsts amatos gan kompartijas vadošajiem darbiniekiem, gan čekas darbiniekiem, gan arī čekas ziņotājiem. Tādu viedokli mēs esam aizstāvējuši, un arī tagad mēs no tā nevaram atkāpties.
Šeit tika mazliet nepareizi interpretēts ģenerālprokurora teiktais. Ģenerālprokurors runāja par to, ka dokumenti ir autentiski tajā nozīmē, ka tie ir Valsts drošības komitejas dokumenti, bet ne tajā nozīmē, ka ir pierādīts fakts par sadarbību ar VDK. Tās tomēr ir divas dažādas lietas, kas būtu jāņem vērā. Tātad jautājums ir par to, vai šie pieci cilvēki ir vai nav to darījuši. Tas paliek atklāts jautājums šobrīd.
Tajā pašā laikā es arī nevaru pievienoties tam, ko šeit kāds deputāts teica, – ka pārējie 94, kuri nav čekisti, lems par pieciem, kuri varbūt ir. Godātās dāmas un godātie kungi, šeit neviens nevar pilnīgi droši apgalvot, ka šie 94 ir pilnīgi tīri un bez grēka attiecībā uz sadarbību ar čeku vai darbu čekā. Nevar to apgalvot, jo, pirmām kārtām, varbūt daļa no šiem čekas arhīviem ir sadedzināti, daļa no tiem droši vien ir izvesti uz Krieviju un atrodas tur pilnīgā drošībā. Arī tas ir fakts.
Trešām kārtām, kā varbūt visi to arī jau zina, pastāv Valsts drošības komitejas vadības izdotas instrukcijas, saskaņā ar kurām tika izņemtas ārā no šīm lietām to darbinieku kartiņas, kuri padomju laikos bija sasnieguši noteiktu līmeni partijas, komjaunatnes aparātā, valsts dienestā un padomēs. Tātad arī viņu vārdu šajos maisos nav. Un mēs varam ar smagu sirdi konstatēt, ka labākajā gadījumā visa šā procesa rezultātā cietīs sīkās zivtiņas, bet lielās atkal kārtējo reizi izies sveikā. Tā ir bēdīga patiesība, kuru es šeit konstatēju bez jebkādām emocijām, vadoties no tā, vai mūsu frakcijā ir kāds aizdomās turētais vai nav. Tā tas tiešām ir. Protams, bija arī iespēja panākt to, lai uz laiku liegtu strādāt atbildīgos valsts amatos cilvēkiem, kuri varbūt pieder šai kategorijai, vismaz daļēji tai pieder, tātad atbildīgiem kompartijas darbiniekiem un čekas darbiniekiem.
Bet diemžēl divu frakciju priekšlikumi, šie divi varianti par amatu ierobežojumu, tika noraidīti, un vismaz 70 deputāti ir atbildīgi par to, ka šāds lēmums netika pieņemts (tikai 28 vai 29 deputāti balsoja “par” ). Arī šāds fakts bija, un arī to nevajadzētu šodien aizmirst. Tajā pašā laikā tas, protams, neatbrīvo no atbildības tos cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās, gadījumā, ja viņu vaina tiks pierādīta, – pat ja arī šie lielie, kā saka, nav zināmi, un šie lielie nekur nav teikuši, ka viņi tādi ir bijuši. Kas attiecas uz mūsu frakciju, deputāts Milbergs vienmēr ir apgalvojis, ka viņa vienīgā saistība ar Valsts drošības komiteju ir bijusi tajos gadījumos, kad no viņa prasīti paskaidrojumi par tādām lietām, kā, piemēram, Rietumu radiopārraižu klausīšanās. To viņš ir apgalvojis vienmēr. To viņš apgalvoja arī vakar mūsu frakcijas slēgtajā sēdē un apgalvo arī šodien. Mūsu frakcijas rīcībā nav nekādu pierādījumu, un mēs neesam veikuši šādu izmeklēšanu, kas liecinātu, ka viņa vaina šeit būtu pierādāma. Līdz ar to, ļoti labi saprotot LNNK frakcijas viedokli un saprotot arī šo motivāciju, kādēļ tas ir izvirzīts, mēs uzskatām, ka loģiski būtu turpināt darbu – un paātrinātā veidā turpināt darbu pie likuma par Valsts drošības komitejas materiālu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu. Šā likumprojekta otrais lasījums pašlaik tiek gatavots, un tālāk tiesai ir jālemj par šīs sadarbības fakta konstatēšanu, pamatojoties uz tiem materiāliem, kuri ir Prokuratūras rīcībā.
Bez tam deputātu grupa, piekrītot Mandātu un iesniegumu komisijas dokumentam, ierosina papildināt to ar 3.punktu un aicina deputātus apsvērt, vai šāds variants būtu pieņemams. Tātad 3.punkts: pārtraukt Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga un Siliņa mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu. Jo pašlaik ir šīs aizdomas, un mēs nevaram teikt, ka šīs aizdomas ir nieki un ka tas viss ir izdomājums. To mēs nevaram teikt! Tāpat mēs nevaram teikt, ka šīs aizdomas ir simtprocentīgi pierādītas. Ir šīs aizdomas, un šāds papildinājums varētu būt Mandātu un iesniegumu komisijas piedāvātajam variantam. Jā, šiem deputātiem saglabātos iespējas šeit atgriezties gadījumā, ja šī vaina netiktu pierādīta, un es personīgi varu šeit mierīgi iznākt priekšā un atvainoties visiem šiem pieciem, četriem, trijiem, diviem vai vienam, ja tiesa viņu vainu nepierādīs.”
Līdz šai dienai NEVIENS no TB/LNNK nav atvainojies manam tēvam 5.Saeimas deputātam Robertam Milbergam, kurš 12 gadus tiesājās viens ar savu advokāti Astrīdu Lenci un ģimeni pret okupācijas varas safabricējumiem, uz kuriem balstījās atjaunotās Latvijas Republikas prokuratūra un kuri bija tik pateicīgi, lai viņu izslēgtu no politiskās dzīves.
Jau 2006.gada 18.jūlijā stājās spēkā tiesas spriedums par to, ka Roberts Milbergs nav un nav bijis “čekas aģents”. Pēc divpadsmit gadu ilgas tiesāšanās. Unikāla šī lieta bija ne tikai ar lieciniekiem čekistiem, kuri nespēja apgalvot, ka VDK ir pārtraucis savu darbu mūsdienās, bet arī ar ģenerālprokuratūras prokurora K.Sūnas(lai vieglas viņam smiltis!) dokumentu – lūgumu tiesai apturēt tiesvedību, kamēr Saeimā netiks grozīts speciālais likums.
Dievs, pasargi mūs no viltus draugiem, ar ienaidniekiem mēs paši tiksim galā!
2013.gada 14.maijā,
Valmierā.
P.s.: Tie, kuri organizēja un realizēja okupācijas varu, izrīkojot čekistus, – kompartijas nomenklatūra, nekādā veidā neierobežoti pārgrupējas partijiņās, dala varu, un netraucēti iepludina valsts budžeta līdzekļus privātās kabatiņās (Parex, Liepājas Metalurgs, pavisam svaigā sabiedriskā Zolitūdes traģēdijas komisija…utt…).
Politiskais reizrēķins ir vienkāršs: tie, kuri organizē un realizē okupācijas varas, NEKAD neīsteno deokupāciju, jo tas viņiem nozīmē varas zaudēšanu.
Tāpēc esam tur, kur esam.
P.P.S.: Izskatās, ka šo dienu nelaimēm kājas sāka augt ne tik senā pagātnē.
Iesaku izlasīt šīs 1993.gada 16.decembra 5.Saeimas plenārsēdes stenogrammu, īpašu uzmanību pievēršot izmeklēšanas komisijas starpziņojumam:
Tūlīt pēc šī starpziņojuma publiskošanas, saskaņā ar speciāla likuma normām tika uzsākts safabricēts juridiska fakta konstatēšanas process, kur faktu pārbaude un konstatēšana notika pēc Kriminālprocesa kodeksa normām, pret izmeklēšanas komisijas vadītāju, kas ilga 12 gadus pirmās instances tiesā un tikai 2006.gada maijā beidzās ar attaisnojošu spriedumu. 1994.gada 27.aprīlī Saeima pieņēma antikonstitucionālu lēmumu, ar kuru apturēja piecu Saeimas deputātu, tostarp Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja, mandātu darbību.
P.S. Saeimas plenārsēžu stenogrammas ir Saeimas (likumdevēja) darbības norises kārtības protokoli, kuros tiek fiksēts viss, ko saka Saeimas plenārsēžu zālē, kas ļauj ikvienam vērtēt kāpēc likumdevējs rīkojas tā kā rīkojas. Pie varas vēl aizvien ir cilvēki, kuri vēl aizvien uz jautājumiem neatbild.
N.B. Interesants ir fakts, ka tā laika ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš beidzoties savām pilnvarām viegli ieslīdēja ērtajos Parexa krēslos, tā arī nenododot nevienu no izmeklēšanas komisijas ziņojumā atklātajiem likuma pārkāpumiem un to apliecinošiem savāktajiem pierādījumiem kriminālprocesuālas izmeklēšanas veikšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.
Zvērināta advokāte Krista Milberga 
Jaunākie komentāri