Valmieras CSDD nodaļā Austrim kāds reiz teica:
“Mums , ierēdņiem, nav jādomā.”
Tā kā Austris nav uz mutes kritis, viņš atbildējis:
” Paldies, to pašu teica vācu noziedznieki Nirnbergas kara tribunālā.”
/No Ivetas Daines raksta par Austri Grasi žurnālā “RAŽOTS LATVIJĀ” 3(10)2012/
Lai kas, lai kur, lai ko Jūs darītu, domājiet, ļaudis, DOMĀJIET!
DOMĀJIET, ļaudis, ko Jūs dariet, kāpēc Jūs dariet, un kas Jūs esiet, kad dariet tā kā dariet!
“Vislielākā Latvijas problēma ir tā, ka mēs neesam spējīgi analizet, kas piecdesmit padomju okupācijas gados šeit ir noticis.” Austris Grasis, latvietis, dzimis 1942.gadā, lielāko mūža daļu pavadījis Vācijā, 2000.gadā atgriezies uz palikšanu Latvijā, lauku sētā, Salacas kreisajā krastā – puskilometru no klints, pret kuru Skaņākalna apmeklētājiem atduras balsis.
Manuprāt padomju okupācijas gados intensīvi tika izoperētas sirdsapziņas, tie, kuri vēl nebija pagūti izoperēties, pieļāva, ka pēc tautas atmodas 1991.gada augustā pie varas(precīzāk visās varās) praktiski palika padomju okupācijas gados sirdsapziņu operācijas veikušie, kuri pa pēdējiem divdesmit gadiem veiksmīgi salika šuves, tās pat nomaskējot, lai nepamanītu ekstrahēto sirdsapziņu trūkumu.
Tomēr:
Trīs lietas nevar tikt noslēptas uz ilgu laiku – Saule, Mēness un Patiesība. /Buda/
Alda Milberga ziņā Par lietu kārtošanu sociālās d… |
Pateicos, Krista!
Rosina domāt par godaprātu,atbildību un bezatbildību.Šajā sakarā atcerējos nez kur lasītu repliku, ka pasaule ir tāda, kāda tā ir, ne jau slikto cilvēku dēļ.Bet gan to labo cilvēku dēļ.kuri neko nedara lietas labā…
Es neredzu priekšnoteikumus, kā pēc 1991. gada augusta varēja notikt savādāk. Tābrīža elite, kura nonāca pie varas (vai cīnījās par to) bija tāda, kāda tā bija. Un neko savādāka nevarēja būt.