Kolēģu citāti
| Civillikuma sistēmā liela sfēra ir atkarīga no tiesas vērtējuma, var apstākļus izvērtēt tā un var arī pilnīgi citādāk. Un abos gadījumos būs pareizi. Tur ir nozīme tam, kādus argumentus tu lieto un kā pārliecini tiesu. Zandere I., Tīrons U. Cik vien var, godīgi // ”RĪGAS LAIKS”, 1998, Nr.1, 17.lpp. [no intervijas ar advokātu Andri Grūtupu] |
| Advokāta uzdevums ir palīdzēt tiesai pieņemt taisnīgu un likumīgu spriedumu. Bitāns A., Brakovskis V. Advokāta loma civilprocesā // „Dienas Bizness”, 28.01.2003., 20.lpp. |
| Zināmu taisnīgumu vienmēr pavadīs kāda daļa netaisnīguma. Zandere I., Tīrons U. Cik vien var, godīgi // ”RĪGAS LAIKS”, 1998, Nr.1, 18.lpp. [no intervijas ar advokātu Andri Grūtupu] |
| Jāatceras, ka tiesas prāvas rezultātā nebūt netiek atrasta absolūta patiesība vai taisnība. Tiesnesis tikai pēc racionālas metodoloģijas apsver argumentus un pretargumentus. Apsverot nonāk pie sprieduma, bet tiesnesis nestāv tuvāk patiesībai un taisnībai kā jebkurš cits. Tiesa ir nevis patiesības atrašanas, bet konflikta izbeigšanas un likuma interpretācijas instance. Ar patiesības un taisnības meklēšanu nodarbojas filozofija. Levits E. Par tiesāšanos // „Diena”, 30.12.1993. |
| Ko darīt, ja tiesnesis kļūdījies: pēc laika viņš to saprot, bet vairs jau neko – spriedums nav pārsūdzams? Tā mūsu Augstākās tiesas senatori vaicājuši savam franču kolēģim – Augstākās tiesas tiesnesim. Viņš savā atbildē bijis tiešs: „Vai acis jums ir?” – „Ir.” – „Nu, tad raudiet. Ko vairāk?!” Prelūde A. Cik taisnīga ir tiesa? // „IEVA”, 17.12.2003., Nr. 51, 28.lpp. [no intervijas ar Augstākās tiesas senatoru R.Krauzi] |
| Labu advokātu nemaz tik ļoti neinteresē klientu nevainīgums, bet gan aizstāvības stratēģija. Galu galā advokātu specialitāte ir likumi, ne jau taisnīgums. Konelijs M. Pasaule desmit centu monētā. – R., Kontinents, 2003, 246.lpp. |
| Advokāts, kuru pārņēmušas klienta emocijas un sāpes, faktiski jau ir tik ļoti kaitējis klientam, ka vajadzētu viņam aizliegt praktizēt. Tās nomāc viņa spriestspēju. Bet no tāda advokāta klientiem ir tikpat liels labums kā no ķirurga, kurš šausmās novēršas, ieraugot asinis. No kinofilmas ‘A Civil Action’ / Touchstone Pictures and Paramount Pictures Corporation, MCMXCVIII |
| Advokāta sadalītā apziņa (starp cilvēku un tā funkciju) ir sociāla un profesionāla slimība, sērga, ar kuru katrs sastopas visizsmalcinātākajās sadzīves sadisma formās. Naumanis N. Margarētas izvēle starp Faustu un Latviju // „Diena”, 20.03.2001., 14.lpp. |
| Es negribu teikt, ka visi Latvijā ir blēži, bet visi Latvijā labprāt pablēdās, ja apstākļi to atļauj. Un tādēļ advokātu pienākums būtu aizsargāt savu klientu intereses un neļaut pretējai pusei blēdīties. Skuja V. Platacis gatavs kreditoriem palīdzēt atgūt diezgan bezcerīgus parādus // „Dienas Bizness”, 06.05.1997., 10.lpp. |
| Nav nozīmes klientam teikt, ka šī lieta ir uzvarama, ja pats apzinies, ka to nevar izdarīt: gan pierādījumi, gan apstākļi, gan likums nav par labu klientam. Savukārt, ja lietā pastāv strīds, tad tā vairs nav bezcerīga lieta. (…) Iespējams, ka lieta it kā ir zaudēta, bet dabūts tas mazākais ļaunums. Skuja V. Grūbe: Vienus un tos pašus notikumus klientam var pasniegt pilnīgi dažādi // „Dienas Bizness”, 06.05.1997., 11.lpp. |
| Mans uzdevums nav spriest, vai tu man saki patiesību. Tu esi mans klients. Es pieņemu, ka viss, ko tu man saki, ir patiesība, lai arī cik dīvaini tas neizklausītos. Grīns T. Ārpus likuma. – R., Kontinents, 2003, 192.lpp. |
| Būtu dīvaini, ja es, advokāts, neaizstāvētu savu klientu pilnā mērā tikai tāpēc, ka otrā pusē ir Latvijas valsts vai kāds Latvijas uzņēmums. Mūrniece I. Noslēpumainais advokāts Loze // ,,Lauku Avīze,” 26.08.2003., 9.lpp. |
| (…) advokātam ļoti labi jāpieprot divas lietas – jāmāk perfekti uzrakstīt un perfekti tiesā runāt. Bez tā nevar iztikt profesionāls advokāts, protams, tur klāt pieskaitiet arī viņa zināšanu bagāžu un pieredzi. Ja visu šo komponentu nav, viņš maizi nevarēs nopelnīt. Līcītis E. Grūtups – par cilvēku kaislībām // „Lauku Avīze”, 29.11.2005., 9.lpp. |
| Jāzina viens: nekad nedrīkst identificēt sevi ar klientu. Ja uzņemies lietu, jāsaprot, ka klients uztic savu dzīvību, tāpēc jādara viss iespējamais un arī neiespējamais, lai attaisnotu uzticību. Taču es varu uzņemties tādas lietas, kurās uzskatu, ka ir taisnība. (…) Man vajag iekšēju pārliecību, ka cīnos par patiesību. Pretējā gadījumā nekas nesanāk. Ščuka A. Lemberga advokātam meita neļauj iet pensijā // „Vakara Ziņas”, 18.06.2005., 4.lpp. |
| Advokāts nevar ieņemt citu pozīciju kā viņa klients. Kuzmina I. Pietkevičs – TP melnstrādnieks? // „Latvijas Avīze”, 01.12.2005. |
| Ja būsi klientam izdarījis ko labu, viņš, protams, saviem draugiem un paziņām ieteiks šo biroju. Zvejnieks O., Lapiņš J. Jānis Loze: negribu mazus projektus // „Kapitāls”, 12/2005, 17.lpp. |
| Ja būsi profesionāls un labi strādāsi, tev klientu netrūks. Zvejnieks O., Lapiņš J. Jānis Loze: negribu mazus projektus // „Kapitāls”, 12/2005, 18.lpp. |
| (…) laika patēriņš ļoti bieži ir vienāds neatkarīgi no tā, vai tu dari lielu lietu vai nelielu. Zvejnieks O., Lapiņš J. Jānis Loze: negribu mazus projektus // „Kapitāls”, 12/2005, 18.lpp. |
| Jebkurš negatīvs iznākums īstenībā ir ļoti pozitīvs, tas tev ļauj augt, kļūt stiprākam. Ja visu laiku uzvari, tu palaidies. Zvejnieks O., Lapiņš J. Jānis Loze: negribu mazus projektus // „Kapitāls”, 12/2005, 20.lpp. |
| Klientam ir jābūt simtprocentīgai pārliecībai, ka viņš var runāt ar advokātu un neviens cits par runāto nekad neuzzinās. Benfelde S. Latvijā nav viena likuma visiem // „Nedēļa”, Nr. 2/2006, 27.lpp. |
| Ir godīgi, ja advokāts pasaka klientam savu lietas redzējumu, bet viņš nevar apsolīt, ka spriedums būs godīgs un taisnīgs. Tiesa vadās no pantiem likumu grāmatā, bet šie panti ir tik universāli, ka katrai konkrētai situācijai tie nav piemērojami vislabākajā veidā. Benfelde S. Latvijā nav viena likuma visiem // „Nedēļa”, Nr. 2/2006, 28.lpp. |
| Pirmkārt, labs advokāts ir labs speciālists kādā tiesību jomā, jo zināt visu ir neiespējami. Tiesu advokātam ir ļoti svarīga spēja labi uzstāties. Var būt laba juridiskā domāšana, bet, ja to nevari izklāstīt, ja zem deguna murmuļosi kādas gudras tēzes, tad tiesnesis jau sāks rakstīt spriedumu, neviens tevī neklausīsies. Igaune I. ASV gūtā pieredze ļāva būt pirmajai // „Dienas Bizness”, 03.12.2004., 20.lpp. |
| Uzskatu, ka advokātam 24 stundas diennaktī ir jābūt advokātam. Būtu jāsaprot, ka klients ir vislielākais ienaidnieks. Vasks A. Jānis Grīnbergs: klients ir vislielākais ienaidnieks // „Dienas Bizness”, 05.05.2006., 14.lpp. |
| 1. Nedomā! 3. Ja domā un runā, neraksti! 4. Ja domā, runā un raksti, neparaksties! 5. Ja domā, runā, raksti, paraksties – pēc tam nebrīnies! (Lasīts portālā http://www.draugiem.lv) |
| Latīņu valodā advocat nozīmē „palīdzēt”. Mēs patiešām palīdzam juridiski cilvēkiem izkulties no dažādām nebūšanām un gūt materiālu labumu vai morālu gandarījumu ar valstī pieņemto likumu starpniecību. Krastiņa I. Par dažiem advokātu ētikas aspektiem // „Jurista Vārds”, Nr. 46, 06.12.2005., 6.lpp. |
| 1. Nekad neprasi savam aizstāvamajam, lai viņš pastāsta, kā bija patiesībā, bet pieņem viņa versiju kā absolūti pareizu, pretējā gadījumā būtu jāmokās starp profesionālo un pilsonisko sirdsapziņu. 2. Nekad neizrādi klientam, ka tu šaubies, bet gan to, ka tu darīsi visu iespējamo ar likumā atļautiem līdzekļiem, lai panāktu viņa lietā labvēlīgu rezultātu. 3. Nekad nedod klientam iespēju nonākt pie atziņas, ka viņam vēlamu rezultātu var panākt ar neatļautiem paņēmieniem. Nav piedzimis tāds klients, kura dēļ būtu attaisnojama tava nelikumīgā rīcība. Krastiņa I. Par dažiem advokātu ētikas aspektiem // „Jurista Vārds”, Nr. 46, 06.12.2005., 6.lpp. |
| Tiesa ir pēdējā instance, kur persona var panākt taisnīgu risinājumu strīda situācijai vai konfliktam. Bitāns A., Brakovskis V. Advokāta loma civilprocesā // „Dienas Bizness”, 28.01.2003., 20.lpp. |
| Nereti pierādīt taisnību tiesā ir daudz grūtāk nekā dot padomu. Bitāns A., Brakovskis V. Advokāta loma civilprocesā // „Dienas Bizness”, 28.01.2003., 20.lpp. |
| Dzīvē viss nesākas un nebeidzas ar likumiem. Reālajā dzīvē bez likumiem arī vēl daudz kas cits valda. (…) Cilvēku attiecības jau nevar aprobežoties tikai ar likumu regulējumu – ar likumu zināšanām vien ir par maz. Kaut vai lai uzvarētu lietu, ar to ir par maz – ir jāzina vēl daudz kas cits. Man liekas, ka likumi ieņem mazāko daļu dzīvē – vairāk ir viss, kas saistīts ar cilvēciskajām īpašībām. Vaivars A. Grūtupa izraušanās no dogmas // „Dienas Bizness” / „Impulss”, Nr. 5, 2006.gada maijs, 2.lpp. |
| Protams, ir labi, ja tavā pusē ir gan likums, gan taisnīgums, bet ne vienmēr tā ir. Dažkārt ir likums, bet nav taisnīguma. Taču tāds ir darbs. Vaivars A. Grūtupa izraušanās no dogmas // „Dienas Bizness” / „Impulss”, Nr. 5, 2006.gada maijs, 2.lpp. |
| Pārliecināšanas spēja ir vajadzīga jebkurā lietā. Ar likumu vien ir par maz – ir jāpārliecina tiesa, ka tev ir taisnība. Varbūt kāds procents tur ir arī aktiermeistarības, taču galvenokārt ir jābūt spējai pārliecināt par savas pozīcijas pareizību. Un te ir jāsaskaras gan ar muļķību, gan neizpratni. Likumu veido tikai vārdi, kurus var dažādi iztulkot – katrs tos saprot citādi. Vaivars A. Grūtupa izraušanās no dogmas // „Dienas Bizness” / „Impulss”, Nr. 5, 2006.gada maijs, 4.lpp. |
| Tiesnesis ir tikai cilvēks. Gūte G. Tiesnešu apcietināšana – loģisks iznākums // „Republika”, Nr. 36, 20.-26.10.2006. |
| Tiesneši ir tādi, kāda ir sabiedrība. (…) Ja tu, sabiedrība, esi tik godīga, ja tu uzskati, ka tev ir taisnība, tad kāpēc tu dod naudu tiesnesim? Tiesneši par korupciju tiesās: Ināra Šteinerte, Rīgas apgabaltiesas tiesnese (intervē A. Brauna – publicēts portālā http://www.politika.lv 31.01.2006.) |
| Taisot spriedumus, tiesnešiem viedokļi var būt dažādi, un kā pateikt, vai viedoklis ir atkarīgs no materiālās ieinteresētības vai no izpratnes par piemērojamo normu un konstatētajiem apstākļiem? Tiesneši par korupciju tiesās: Gunta Višņakova, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore (intervē I. Elksne – publicēts http://www.politika.lv 24.01.2005.) |
| Likumu var pildīt dažādi – formāli un faktiski. Stroža M. Viesturs Burkāns – biznesa vide attīstās // „Saldo”, Nr. 16, oktobris 2006, 6.-7.lpp. |
| Svarīgi, lai jebkurš sabiedrības indivīds spētu rast atbildi uz jautājumu, kāpēc konkrētais tiesas nolēmums ir tāds vai šāds un kāpēc līdzīgās lietās ir dažādi nolēmumi. Vaivars A. G. Bērziņš: izmaksām apjoms gaidāmas lielākas nekā pērn // „Dienas Bizness”, 05.12.2006., 13.lpp. |
| Ja tiesas nolēmums par vienu vai otru personu ir attaisnojošs, tad tā ir viena lieta, bet, ja tas ir nosodošs – pavisam cita. Vaivars A. G. Bērziņš: izmaksām apjoms gaidāmas lielākas nekā pērn // „Dienas Bizness”, 05.12.2006., 13.lpp. |
| Spēkā esošie normatīvie akti gan uzliek to subjektiem dažādus pienākumus, gan arī paredz zināmas tiesības. Jebkuru šādu tiesību izmantošana, konkrētā gadījumā – tiesības uz PVN atmaksu, kamēr vien netiek pārkāptas citas ar to saistītas normas vai neizpildīti priekšnoteikumi šo tiesību realizācijai, nevar tikt uzskatīta par neētisku un nosodāmu. Kaut arī tiesību izmantošana pati par sevi nav obligāta un attiekšanās no tām ir iespējama, jāņem vērā, ka konkrētajā gadījumā runa nav par kāda indivīda jeb personas izvēli, bet gan par juridiskas personas komercdarbību, kur nodokļu uzskaites un nomaksas sistēmā organiski iekļaujas arī PVN atgūšana likumā noteiktajā apmērā un kārtībā. Lapsa L. Izdevīgi lepnus luksusa auto pirkt kā juridiskai personai [citējot Parex bankas preses sekretāru V. Zaķi] // „Dienas Bizness”, 03.01.2007., 6.lpp. |
| Nekādas minstināšanās ne darbos, ne vārdos, Tāda ir mana profesija. Tā tas notiek. Pēc piecpadsmit gadu ilgas jurista prakses es esmu sācis domāt pavisam vienkārši. Juristu darbības lauks ir milzīga, ierūsējusi mašīna, kas iesūc sevī cilvēkus, dzīvības un naudu. Es esmu vienkāršs mehāniķis. Esmu kļuvis par ekspertu mašīnas remontēšanā un sava labuma gūšanā. Savā profesijā es vairs neloloju nekādas cerības. Juridiskajā fakultātē gūtais priekšstats par vārdu divkaujām, uzticību sistēmai, patiesības meklējumiem bija sadrupis kā seno civilizāciju statujas. Jurista darbam nav nekāda sakara ar patiesības noskaidrošanu. Jurista darbs ir mēles kulstīšana, izskaistināšana un faktu sagrozīšana. Es nedomāju par vainu vai nevainīgumu, jo vainīgi bija visi. Vismaz nedaudz. Konelijs M. Advokāts. – R., Kontinents, 2006, 35.lpp. |
| Neticēšu, ka esmu nolīgts par advokātu, līdz brīdim, kad saņemšu pirmo maksājumu. Konelijs M. Advokāts. – R., Kontinents, 2006, 58.lpp. |
| Katrā lietā es daru visu, kas manos spēkos, bet dažreiz nekas nav līdzams. Konelijs M. Advokāts. – R., Kontinents, 2006, 107.lpp. |
| Daudzi mani klienti (…) bezgala tic, ka aiz durvīm mirdz gaisma. Mans uzdevums ir viņiem pateikt, ka durvis ir aizslēgtas, bet lampa jau sen izdegusi. Konelijs M. Advokāts. – R., Kontinents, 2006, 108.lpp. |
| Ja esi bez vainas, maksā vairāk, jo Tevi ir grūtāk aizstāvēt. Konelijs M. Advokāts. – R., Kontinents, 2006, 108.lpp. |
| Tā ir liela atbildība – aizstāvēt klientu, kurš nav vainīgs. Konelijs M. Advokāts. – R., Kontinents, 2006, 442.lpp. |
One comment on “Kolēģu citāti”
Atbildēt
Jaunākie komentāri
 | Alda Milberga ziņā Par lietu kārtošanu sociālās d… |
Zvērināta advokāte Krista Milberga 
Kaut ko atgādina man šī lapa 🙂