Krimināllikuma pants adopcijas jomā
Esmu saņēmusi vairākus trauksmainus zvanus no bērnu aizbildņiem, pie kuriem bērni dzīvo ilgstoši.
Aizbildņi ir uztraukti, ka ne viņos, nedz bērnos neviens neieklausās, ka bāriņtiesas uzliek par pienākumu aizpildīt īpašas veidlapas, kuru saturs ir līdzīgs autotirgotāju klientu vēlmju noskaidrošanas veidlapiņām. Citādi bāriņtiesas varot izvērtēt un pat atņemt aizbildņa statusu. Veidlapas variet ielādēt un apskatīt te no Labklājības ministrijas mājas lapas. http://www.lm.gov.lv/text/1046
Man nav zināms, vai un kas ir vērtējis Labklājības ministra 2009.gada 23.jūlija rīkojuma Nr.67, esošā kārtības un Labklājības ministrijas “veikaliņa” atbilstību Latvijas Republikas likumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā, sākot jau no Latvijas Republikas Satversmes un citiem likumiem,Latvijā augošu un dzīvojošu bērnu tiesībām un likumīgajām interesēm būt un palikt Latvijas Republikas sociāli atbildīgas valsts aizsardzībā.
Bet man ir zināmas Krimināllikuma normas, pēc kurām ir paredzēta atbildība par nelikumībām adopcijas kārtošanā. Tāpat ir zināms, ka Latvijā netraucēti, droši un pārliecināti darbojas dažādi starpnieki, kuri “nokārto” un “sakārto” savu pieaugušo klientu (vairāk jau ārzemju) vēlmēm un interesēm atbilstoši formalitātes, kur bērna viedoklis nebūt nav izšķirošais.
Interesanti būtu zināt Datu valsts inspekcijas (http://www.dvi.gov.lv/lv/) viedokli par vismazaizsargātāko personu – bez vecāku gādības palikušu bērnu fizisku personu datu pieejamību pavisam svešām personām – ārvalstniekiem, potenciālajiem adoptētājiem ar garajiem vēlmju sarakstiem.
Šķiet neiedomājami, ka bērns tiek nodots ārvalstu adopcijā pēc dažām ciemošanās reizēm. Neidomājami ir pats fakts, ka bērnus organizēti ved uz citu valsti pie svešiem cilvēkiem, kuri, nebūdami nedz aibildņi, nedz radi, nenes pilnīgi nekādu atbildību par konkrēto bērnu.
Uzskatu, ka pirms adopcijas, adoptētājam būtu jākļūst par konkrēta bērna aizbildni, lai varētu pārliecināties, ka bērns būs drošībā, ja konkrētie cilvēki viņu adoptēs.
Un, ja patiesi ir tā, kā stāsta aizbildņi, tad ir pamats bažām, ka notiek nelikumīgas darbības adopcijas kārtošanā, t.sk. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, pielietojot viltu, draudus u.c.
Tātad darbs prokuriem, izmeklētājiem, ja vien kāds pie viņiem vērstos mazā bērna interesēs.
Tai pašā laikā jāzin, ka adopcija nenotiek bez prokurora atzinuma.
Un kāds ir Jūsu viedoklis?
Krimināllikuma 169.1 pants. Nelikumīgas darbības adopcijas kārtošanā
(1) Par piekrišanas došanu nepilngadīgā adopcijai, ja to devusi šā nepilngadīgā māte, tēvs vai aizbildnis mantkārīgā nolūkā, —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par piekrišanas pieprasīšanu nepilngadīgā adopcijai no šā nepilngadīgā mātes, tēva vai aizbildņa personiski vai ar starpnieku, lietojot vardarbību, draudus, viltu, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, kā arī par šādu starpniecību —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(3) Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)
P.s. Man nav zināms vai ir kāda lieta uzsākta pēc Krimināllikuma 169.1.panta, tāpat kā nav zināms, vai kāda persona ir saukta pie atbildības par nelikumīgām darbībām adopcijas kārtošanā. Uzskatu, ka tas, ka šādu personu nav, nebūt nenozīmē, ka mūsu valstī viss ir kārtībā un noziegumi nenotiek.
12.11.2015
One comment on “Krimināllikuma pants adopcijas jomā”
Atbildēt
Jaunākie komentāri
 | Alda Milberga ziņā Par lietu kārtošanu sociālās d… |
Zvērināta advokāte Krista Milberga 
bērnu piespiedu nodošanu no vienas sabiedrības vai etniskas grupas citā aizliedz arī klasiskā genocīda definīcija, kura pagaidām vēl, šķiet, nav mainīta ne Latvijas, ne starptautiskajos tiesību aktos – novēlu, lai izdodas to likt lietā, palīdzot šiem bērniem un aizsargājot to tiesības saglabāt savu identitāti, tuviniekus un dzimteni.