…lasu atkal…Paldies par šo dienu!
Jau kādu laiku plauktā klusi stāvēja Robina Šarmas (starptautiskā bestsellera “Mūks, kurš pārdeva savu FERRARI” autors) “Līderis bez titula”. Gulēja un rāmi gaidīja šo, Lielās Piektdienas rītu, kad man būs mirklis sev un es beidzot atsaukšos mazās grāmatiņas klusajiem čukstiem: “Krista, man ir, ko teikt tieši Tev. Ieskaties!”.
Un patiesi – šī diena ir pateicības un Dieva dāvanu pilna, jo šai brīvdienā ir vērts apstāties, lai nenokavētu. Nenokavētu pamanīt, ka, lai arī vairāk kā divus tūkstošus gadus sen ļaudis atļāvās piesist krustā pašu Dieva dēlu Jēzu par viņa lūpām pausto vienkāršo patiesību, pat mūsdienās atbildība par tiem senajiem notikumiem tiek novelta uz Pilātu (lai gan Pilāts tikai īstenoja tautas – indivīdu kopuma gribu), katru dienu sagrozot, spārdot, saminot patiesību, simboliski piesitot krustā ikvienu, kurš uzdrošinās stāvēt par patiesību.
Paldies LTV1 par lieliskajām divām dokumentālajām filmām, kuras noskatījos kopā ar visu ģimeni vienā elpas vilcienā: “Paulu Koelju. Mana dzīve” un “Sirdis un prāti”.
Un patiesi – sirds ir patiesības sabiedrotā, tā ikviena krūtīs smagi pārdzīvo nepatiesību un cieš fiziski. Šajā melu un puspatiesību, kas ir meli, pasaulē, arvien biežāk ļaudis sirgst ar sirds kaitēm un pat iet bojā. Gribas vājums nostāties patiesības pusē beidz sirdis, tās salauž un moka. Šodiena ir īstā diena, kad pieņemt kādu dzīvē svarīgu lēmumu pašam savā vietā, jo Dieva dēls jau ticis piesists krustā par mums.
Šobrīd klausos tiešraidi no Vatikāna…dzirdu…ik pa brīdim: netaisnība, grūtības, vajāšana, un atkal netaisnība.
Vairāk kā divus tūkstošus gadus sen netaisnība bija iespējama tikai tāpēc vien, ka neviens neiestājās par patiesību, pat blakus nenostājās. Jēzus palika viens ar savu Dieva patiesību.
Jebkurš ceļš uz patiesību, ir ceļš uz brīvību, bet ne katrs krusta ceļš ir ceļš uz patiesību. Katram pieder ceļa izvēles brīvība.PIEDODIET, esiet PAR PATIESĪBU un kļūstiet BRĪVI,jo tikai patiesība dara brīvu. Kad? TAGAD.Paldies par šo dienu!
Vēlos dalīties ar dažām rindiņām no mazās grāmatiņas, varbūt kādam noderēs, pieņemot lēmumu.
——————————————————-
“SPARK (DZIRKSTELE,” viņš lakoniski atbildēja. “Būt līderim bez titula ir kā būt gaismas staram šajā tumšajā un vētrainajā pasaulē. Viss apkārt ir pārāk negatīvs šajā strauji mainīgajā pasaulē. Visi ir tik noraizējušies. Visi staigā apkārt baiļu pārņemti, bez nojausmas, ko atnesīs nākotne. Mums vajag daudz gaišu un pozitīvu cilvēku. Tādu, kuri spētu citiem atklāt skaidru un daudzsološu nākotni. Tādu, kuri citiem kļūtu par dzirksteli.”
“Man patīk šis akronīms,” es atzinu.
“Priecājos par to, draudziņ. Tad ķeramies pie lietas. Burts S vārdā SPARK (DZIRKSTELE) nozīmē – esi atklāts (speak with candor). Līderim bez titula savā vestījumā noteikti jābūt tīram, patiesam un iedvesmojošam. Šajā grūtajā laikā daudzi izvairās būt atklāti, tā vietā izmantojot vispārinātas frāzes, kuras neko neizsaka, bet palīdz saglabāt status – quo, kas nodrošina tikai to, lai aizsargātu sevi no ārējās iedarbības. Šāda veida komunikācija izraisa savstarpēju neuzticību. Apkārtējie daudz labprātāk gribētu dzirdēt patiesību, lai kāda arī tā būtu,nekā kādus plastiskus lozungus ar mērķi konfrontēt realitāti. Bet atļauj man jautāt: “ Kā gan iespējams izmantot iespējas, kuras sniedz pārmaiņas, ja netiek atklāti runāts ne par to, kas vairs nedarbojas, ne par virzienu, kādā būtu jāvirzās tālāk?”
“Jā, tas nav iespējams,” es mierīgi atbildēju.
“Pareizi. Tāpēc tāda veida komunikācija neliecina par līdera pazīmēm. Kā jau teicu, šodienas biznesā cilvēki meklē sadarbību ar tādiem ļaudīm, kuri runā patiesību, kuri ir atklāti un tieši. Kuri ir godīgi. Atklājot patiesību, un neko vairāk kā kailu patiesību, tu iemantosi cieņu un uzticību.Tavi klienti zinās, ka tev var uzticēties. Tavi komandas biedri zinās, ka tu neizliecies. Un tu zināsi, ka rīkojies drosmīgi un cēlsirdīgi. Jā, tāda veida drosmīga komunikācija mūsdienās ir retums, bet visa šī jucekļa vidū cilvēki vēlas zināt patiesību. Un viņi augsti novertē tos, kuri izvēlas būt pietiekami drosmīgi, lai pateiktu patiesību – pat ja tā ir smaga. Līderi bez titula ir gatavi uz tādām sarunām, no kurām pārējie izvairās. Viņu komunikācijas veids vienmēr ir īsts un patiess. Viņi vienmēr ir gatavi būt pirmie, kas runās patiesību, pat viņu balsīm trīcot un plaukstām svīstot.”
“Viņi nevairās no sarežģītām situācijām, tāpat kā slēpotājs uz kalna,” es piezīmēju, atsaucoties uz Taja metaforu.
“Man viņš patiešām patīk, Tomij,” Tajs teica. “Un, starp citu, pat ja cilvēkam, ar kuru tev jārunā varētu nepatikt tas, ko tu saki, vai viņš varētu tevi nesaprast, – tas nav attaisnojums, lai nerunātu patiesību. Viena no patiesu līderu īpašībām ir vēlme runāt patiesību vairāk nekā vēlme izpatikt citiem…
…ja kaut kas ir svarīgs kādam, kurš ir svarīgs tev, tad tam jākļūst svarīgam arī priekš tevis.
….Tu vari runāt patiesību un teikt visu, ko uzskati par nepieciešamu, kamēr tas tiek pasniegts ar cieņu un neaizskar klausītāja pašcieņu. Tas ir ļoti svarīgi. Vārdi spēj iedzelt, draugs. Cilvēki atceras kaut ko, kas viņus aizvainojis, vēl divdesmit gadus pēc tam. Vārdam ir milzīgs spēks. Tomēr vairākums no mums to aizmirst. Tik bieži mēs izsakāmies pārāk asi un sāpinām apkārtējos ar saviem vārdiem. Mēs rakstām nelaipnus vārdus un lietojam aizvainojošus izteicienus. Labākie līderi tā nekad nedara. Ikvienā sarunā tie cenšas pamanīt cilvēkā ko labu. Un iedvesmo kļūt labākiem. Patiesi līderi izvēlas iedrošinošus, atbalstošūs un pozitīvus izteicienu, kas iedvesmo cilvēkus cēlākai rīcībai. Paskaties, ko spējušī paveikt tādi līderi kā Džons Kenedijs, Gandijs, Mandela un Martins Luters Kings, izmantojot vienkāršus un sirsnīgus vārdus.
…Turklāt tevis izvēlētie vārdi atstāj ietekmi arī uz tevi pašu.”
“Tiešām?”
“Par to nav šaubu. Tevis izteiktie vārdi norāda uz to, kā tu jūties. Ja tu nosauc kādu sarežģītu situāciju par “katastrofu”, tas tevī rada kādu emocionālu reakciju, kura pilnībā atšķiras no reakcijas, ja tu to pašu situāciju raksturotu kā “interesantu” vai kā “iespēju kaut ko uzlabot”. Valoda, kuru mēs lietojam, nosaka, vai mēs uz kādu šķērsli reaģējam optimistiski vai apātiski. Tev jāzina, ka tavi vārdi ir nekas vairāk kā tavu domu verbalizācija. Tava valoda pārraida to, kam tu tici.”
“Un tas, kam mēs ticam, nosaka mūsu uzvedību, kas savukārt nosaka mūsu darbības rezultātu,” es ierunājos.
“Tieši tā. Tāpēc līderi bez titula ļoti nopietni attiecas pret to, ko saka. Viņi nemēdz tenkot. Viņi nesūdzas. Tie nenosoda. Un nekad nelieto lamuvārdus. Viņi tiecas pēc tā, lai visi viņu vārdi iedvesmotu un uzmundrinātu cilvēkus.”
“Turklāt ne tikai apkārtējos, bet arī viņus pašus”.
“Pareizi,”Tajs apstiprināja. “Tāpēc izvēlies vārdus uzmanīgi…Vēlos arī piebilst, ka tas, par ko tu runā, pieņemas spēkā. Ja tu pavadi daudz laika dusmojoties un žēlojoties par esošajām pārmaiņām un stresu darbā, tad tu palielini stresu savā apziņā. Tas, uz ko Tu koncentrējies pieaug. Kur aiziet tavi vārdi, aizplūst arī tava enerģija. Tāpēc tas, par ko tu runā tavā uztverē pastiprinās, jo tu tam velti savu enerģiju un uzmanību. Kā teicis modernās psiholoģijas tēvs Viljams Džeims: “Mūsu pieredze sastāv no tā, uz ko mēs koncentrējamies.” Iedziļinies šajā izteicienā, draudziņ. Tajā ir dziļa patiesība. Ja tu slikti izsakies par savu kolēģī, tu savās domās pastiprini šīs negatīvās lietas. Ja tu pastāvīgi sūdzies par to, kas nav izdevies tavā karjerā vai tavā personīgajā dzīvē, tu arvien vairāk saredzi tieši to, no kā vēlētos izvairīties.
Vārdiem ir spēks.”
—————————————————————–
Paldies par šo dienu!
PIEDODU, esmu PAR PATIESĪBU un kļūstu BRĪVS(A), jo tikai patiesība dara brīvu. Kad? TAGAD.
Zvērināta advokāte Krista Milberga 
Jaunākie komentāri