Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskā palīdzība Jums ērtā laikā un vietā

Neatliec uz rītdienu!

Par tautas tiesībām lemt savu likteni

Ja negribi paklupt rīt, runā patiesību šodien.(Aktieris Brūs Lī)

***

___________________

Latvijas Republikas likumi šobrīd nosaka, ka par jebkādiem dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā var lemt tikai Saeimas deputāti nevis tauta.

Lai tauta varētu lemt tai būtiskus jautājumus par jebkādiem dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā, nepieciešams Satversmes 68.panta trešo un ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima vai ne mazāk viena desmitā daļa vēlētāju.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu vai ne mazāk viena desmitā daļa vēlētāju, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.

2013.gada marta beigās ir dibināta biedrība “Par latu, pret eiro”, kuras mērķis ir saglabāt latu kā Latvijas nacionālo valūtu. Biedrības dibinātāju vidū ir tādas zināmas personas kā Atmodas laika leģenda Konstantīns Pupurs, ekonomists un baņķieris Inesis Feiferis, Vides aizsardzības kluba līdzpriekšsēdētāja un dramaturģe Lelde Stumbre, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, ekonomists Vilnis Zakrevskis, LU profesors, ekonomists Elmārs Zelgalvis, Lauku atbalsta asociācijas valdes loceklis Ivars Zorgenfreijs, lauksaimnieku aktīviste, biedrības “Tīru vidi nākotnē” dibinātāja Inese Bartuševica, J.Čakstes demokrātijas, ilgtspējīgas attīstības biedrības priekšsēdētājs Juris Putriņš, un arī es zvērināta advokāte Krista Milberga.

Biedrības biedri un atbalstītāji uzskata, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (2004.gada 1.maijā) situācija gan ES, gan Latvijā ir būtiski mainījusies, tāpēc iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju izlemt vēlreiz. Lai arī Latvijas valdības vīri un sievas uzskata, ka Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus, tomēr biedrības biedru viedoklis ir, ka Latvija vēl nav ekonomiski gatava pievienoties bagāto ES valstu blokam, jo gandrīz puse Latvijas iedzīvoju ir pakļauta nabadzības riskam. Eiro ieviešana šobrīd ilgākā termiņā apdraudētu latviešu nāciju.

Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti uzskata, ka eiro nepalīdz Latvijai,bet var tai kaitēt. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā,nepalīdz tai,bet var radīt jaunas problēmas.1

Iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro2, bet dramatiskākajā scenārijā pat daļu no šīs summas neatgriezeniski pazaudēt, kas tēdējādi nozīmē, ka valdības eiro pozitīvisma kampaņas sludinātais eirozonas glabšanas riņķis patiesībā var izrādīties pēdējā cilpa uz Latvijas jau tā vājās ekonomikas kakla3.

Valdība noklusē, ka Latvijas iemaksas Eiropas Stabilizācijas mehānismā divpadsmitajā gadā (2025.gadā) kopš eiroieviešanas būs trīsreizeslielākas nekā vienpadsmit gadus pēc eiroieviešanas (Avots: 2013.gada 8.jūlija laikraksts Dienas Bizness).

Biedrības biedri uzskata, ka Latvija būtu gatava pievienoties eirozonai, ja valsts ekonomika sasniegtu Dānijas vai Vācijas ekonomikas standartus, bet līdz tam vēl ļoti ilgs ceļš ejams, turklāt neviens no Latvijas valdības un likumdevējvaras nespēj Latvijas tautai nosaukt nedz konkrētus termiņus, nedz posmus, kurus soli pa solim veicot, saprātīgā termiņā tas notiktu vēl mūsu dzīves laikā. Daudzi vadošie speciālisti, arī biedrības “Par latu, pret eiro” biedri un atbalstītāji, uzskata, ka Latvijai ārpus eirozonas tikmēr būs lielākas iespējas ietekmēt ekonomiskos procesus, tai skaitā valsts monetāro politiku.

Nolūkā saglabāt latu kā Latvijas nacionālo valūtu, biedrība “Par latu, pret eiro” izstrādāja vairākas iniciatīvas, t.sk. Satversmes 68.panta grozījumu projektu, un 2013.gada 14. maijā Centrālā vēlēšanu komisija nolēma reģistrēt biedrības „Par latu, pret eiro” Satversmes grozījumu projektu, kas paredz tautai tiesības ierosināt referendumu par dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā.

Biedrība sākusi vākt balsstiesīgo pilsoņu parakstus (jāsavāc 30 000 balsstiesīgo pilsoņu notariāli apliecinātu parakstu) tautas nobalsošanas rīkošanai.

Aicinu tos, kuri, uzskata, ka Latvijas tauta ir tiesīga pati lemt savu likteni, un atbalsta biedrības likumdošanaas iniciatīvu grozīt Satversmes 68.pantu, rīkoties šādi:

izdrukāt veidlapu, kas pieejama biedrības mājas lapā http://www.parlatupreteiro.lv, tad ņemt savu derīgu Latvijas Republikas pilsoņa pasi, 2,-latus un iet pie tuvākā notāra (notāri ir atsaucīgi un veidlapu iespējams izdrukāt no interneta arī pie viņiem) parakstīties par tautas tiesībām lemt savu likteni!

Parakstītās veidlapas variet ne tikai sūtīt uz biedrības “Par latu pret euro!” abonentkastīti – a/k 8, LV-1050, bet atgādāt arī man personīgi, pirms tam sarunājot laiku pa tālruni 29811852 vai e-pastu:krista.milberga@inbox.lv, kā arī nosūtot pa pastu uz manu prakses vietu L.Paegles ielā 3-3, Valmierā.

Jaunatne, palīdziet saviem tēviem, mātēm, vecmāmiņām, opīšiem, kaimiņiem, draugiem un radiem! Tas ir svarīgi! Kuriem nav iespēju izdrukāt veidlapu, neuztraucieties – zvaniet, nāciet un Jums būs rokās izdrukāta veidlapa!

Patiesā cieņā,

nelokāmā ticībā tautas gara spēkam un tiesiskai apziņai,

četru bērnu māmiņa

un zvērināta advokāte Krista Milberga

1Visu Žanetes Hākas 2013.gada 14.jūnija rakstu, kurā ietverti ekspertu argumenti, variet izlasīt laikraksta Dienas Bizness mājas lapā un bibliotēkās.

2Atbilstoši spēkā esošam Latvijas Republikas likumam “Par Latvijas Republikas valsts budžetu 2013.gadam”, Latvijas valsts budžets ir tikai nepilnu 5 miljardu latu liels.

32008.gada 8.jūlija Laikraksts Dienas Bizness 4-5.lpp.

_____________________________________________________________________________________________________

P.S.: Šis raksts pilnībā tika publicēts 2013.gada 10.jūlija Valmieras apriņķa laikrakstā “Liesma”, kas tiek iespiests 5000 eksemplāros.

Saskaņā ar šī likuma Pārejas noteikumu 4.punktu 30000 notariālu parakstu savākšanai ir 12 mēneši jeb 1 gads.

2013.gada 14. maijā Centrālā vēlēšanu komisija nolēma reģistrēt biedrības „Par latu, pret eiro” Satversmes grozījumu projektu, kas paredz tautai tiesības ierosināt referendumu par dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā.

Tātad Latvijas patriotiem līdz 2014.gada 13.maijam ir jāsavāc 30 000 notariāli apstiprināti paraksti, lai būtu iespējama tautas nobalsošanas otrā kārta, kuru organizēs CVK.

Satversmes 68.panta grozīšana rosinātajā redakcijā ir ļoti svarīga Latvijas kā suverēnas valsts pastāvēšanai.

Mudiniet savus draugus, radus un paziņas paveikt šo mazo darbiņu nākotnei!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: