Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskā palīdzība Jums ērtā laikā un vietā

Palīdzēt PATIESĪBAI

Uzskatu, ka novēršanās no patiesības mums visiem, kuri dzīvojam Latvijas Republikā, jau ir izmaksājusi pārāk dārgi. Mans ierosinājums ir izkristalizējies daudzu gadu praktiska darba rezultātā. Ir baisi, kad par objektīvo patiesību iesmej juristi, vēl baisāk, ka to piesmej likumsargi un tiesu varai piederīgie. Kādā veidā tas notiek? Pavisam vienkārši.
Jūs ziniet, ka KL ir paredzēta atbildība gan par viltojumiem, gan arī par pierādījumu viltošanu un pierādījumu slēpšanu u.c. (skatīt Krimināllikuma 275., KL 23.nod.Noziegumi pret jurisdikciju 289.,298., 306.,307.,315.p.).
Vispārzināms ir jebkura pienākums ziņot par noziedzīgu nodarījumu, jo par neziņošanu draud kriminālatbildība pēc KL 315.p., bet kompetentas amatpersonas pienākums ir uzsākt kriminālprocesu, ja saņemtas ziņas kaut vai par iespējamu noziedzīgu nodarījumu (Kriminālprocesa likuma 6.p.).
Advokāti kriminālprocesa materiālu ierauga tik tad, kad tas ir sagatavots sūtīšanai uz tiesu, saņemot krimināllietas kopiju.  Nereti, ļoti bieži, advokāts pamana iespējami  falsificētus pierādījumus, piemēram protokolus, uz kuriem vienas un tās pašas personas izdarītie paraksti atšķiras, vai vairākas procesualās darbības ar vienu un to pašu personu izdarītas vienlaicīgi.  Tad tiesa nozīmē ekspertīzi, eksperts pat var to atzīt, bet tiesa turpina lietu “skatīt” pieļaujot falsificēto pierādījumu par pierādījumu apsūdzētā vainai, pat neizdalot lietu, nenosūtot to nekavējoša krim.procesa uzsakšanai, kā tas būtu jādara saskaņā ar KPL 6.p.. Faktiski tiesa kā procesa virzītājs nereaģē uz acīmredzamu iespējamu  noziedzīgu nodarījumu. Apelācijas instancei arī slinkums reaģēt, labāk atstāt spēkā pirmās inst.spriedumu, jo kas gan ir viena maza cilvēciņa liktenis, salīdzinot ar kolēģu iespējamu saukšanu pie atbildības? Kamēr tiesvedība notiek visās instancēs, pierādījumu falsificētājiem, slēpējiem jau iestājies noilgums ( KL 56.p.1.d.3.p.-pieci gadi), jo noziegumi pret jurisdikciju nav smagi noziegumi.  Kas gan tur liels – kāds pieviļas tiesu varā?
Aiz likuma Par tiesu varu 11.panta nosacījumiem, (jau iestrādājusies ir saskaņotā frāze, ka procesa virzītājs patreiz ir tiesa, Jūsu sūdzība pievienota lietai un tiks izskatīta), arvien biežāk patiesībā slēpjas apzināta izmeklēšanas iestāžu likumpārkāpumu piesegšana. Lieki piebilst, ka spriedumos neparādās pat argumenti, kāpēc eksperta slēdziens ir aplams vai pierādījums iegūts likumā noteiktā kārtā.
Es saprotu, ka reāli domājot, daudz kas šodien nav iespējams, bet, ja mēs netēmēsim tālajās zvaigznēs, tad netrāpīsim pat mēnesī.
Patiesība allaž ir bijis lakmusa papīrs. Kopš Kristus piesišanas krustā daudz nekas nav mainījies – patiesība arvien ir neērta. Vismaz kriminālprocesā to vajadzētu spēt noskaidrot objektīvi.
Lūdzu iepazīstieties ar zemāk atrodamo likuma grozījumu prezentāciju, un,  ja rūpīgi padomāsiet,  nedomājot par naudu, tad nonāksiet līdz secinājumam, ka KPL 141.panta grozīšana ir efektīvs līdzeklis, kā netērēt bezjēdzīgi vienkārši milzīgus resursus, dodot iespēju vairot maldus un liekot ķēršļus objektīvai patiesības noskaidrošanai.
Šī panta grozījumi piedāvātā redakcijā noteikti ātri vien izgaismotu kolēģus, kuri nespēj strādāt pēc likuma. Viņiem būtu jāaiziet un jāatbrīvo vieta citiem kolēģiem, kas to spēj. Tiesībaizsardzības iestādēs pamatā ir jāstrādā profesionāļiem, kuri augstāk par visu vērtē objektīvo patiesību.
Šobrīd šādi kolēģi ir retums, un viņiem ir ļoti, ļoti, ļoti grūti strādāt, ne tāpēc, ka viņi nevēlētos, bet tāpēc, ka vara izrāda tiešu ieinteresētību, lai objektīvo patiesību būtu grūti vai pat neiespējami noskaidrot, jo procesa virzītāju tehniskais aprīkojums ir kā pagājušā gadsimta sākumā – papīrs un pildspalva.
Nepalīdzēt atvieglot darbu likumsargiem, laikmetā, kad cilvēce lido kosmosā, kad katram bērnam ir mobilais ar audio/video funkciju, ir vienkārši noziegums.

Iespējams, ka jāperedz iespēja visu fiksēt tikai audio/video, ārkārtas situācijās (piem.nav elektrība), rakstot protokolus.
Ja nepieciešami ekonomiski aprēķini, tad pie tiem vēl jāstrādā, tomēr jau tagad noteikti ir zināmas viena vienkārša kriminālprocesa izmaksas.:)Piemēram, 28.11.2007 tā brīža tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savā Informatīvajā ziņojumā par Kriminālprocesa likuma piemērošanas problēmām un to risinājumiem raksta, ka:

Saskaņā ar KPL 367.panta otro daļu procesuālos izdevumus, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni, kā arī procesuālos izdevumus, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestāde ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Kārtību, kādā izmeklēšanas iestāde atlīdzina minētos procesuālos izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz procesa virzītāja apstiprinātu personas iesniegumu un tam pievienotajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem nosaka Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.754 „Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru”. Saskaņā ar šo noteikumu 12.punktā noteikto izdevumus, kas saistīti ar to izpildi, izmeklēšanas iestāde atlīdzina likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Pamatojoties uz minēto, Iekšlietu ministrija kopš 2005.gada katru gadu Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumu Nr.754 „Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru” izpildei ir pieprasījusi paredzēt valsts budžetā nepieciešamos finanšu līdzekļus. Tomēr, ievērojot, ka katru gadu valsts budžetā kā prioritātes tika izdalīti citi mērķi, Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai) nepieciešamie finanšu līdzekļi šim mērķim netika piešķirti. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas veiktajiem aprēķiniem minimālā summa, kas nepieciešama minēto izdevumu segšanai, ir 311,9 tūkstoši latu gadā.”

Ziņojumā stāstīts tikai par daļu no izdevumiem, kas nepieciešami kriminālprocesā.

Un vēl viens aspekts. Lai gan Kriminalprocesa likuma14.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, šie saprātīgie termiņi un to robežas tā arī nav iezīmētas. Sabiedrības modra acs nevar nepamanīt, ka ir kriminālprocesi, kuri notiek, notiek, notiek…, bet neviena pienākums nav pat informēt sabiedrību, cik pēc skaita un kādas izmeklēšanas darbības ir veiktas konkrētā kriminalprocesā, cik darba stundas ir tam veltītas…?!

Uz šo brīdi nekas nav mainījies, lai gan pie varas un izpildvarā ir politiķi, kuri savu koalīciju nodēvējuši par tiesiskuma koalīciju.

Ja Jums vēl ko nozīmē Patiesība, tad atbalstiet manu iniciatīvu par Kriminālprocesa likuma 141.panta grozījumiem tā, lai ikviena procesa virzītāja pienākums būtu izmeklēšanas darbības ne tikai aprakstīt protokolos, bet arī fiksēt audio/video!

Lielisku informatīvu prezentāciju par KPL 141.panta groz.nepieciešamību variet apskatīties šeit:
http://www.slideshare.net/Dachinja/kpl-grozijumi-141iniciativamb

Parakstīties par iniciatīvu variet šeit:
http://manabalss.lv/par-izmeklesanas-darbibu-audio-video-fiksesanu/show

Tiem, kuriem konti ir DNB bankā, nav jāuztraucas, jo iespēja parakstīties būs tuvākajā laikā. Manabalss.lv idejas autori un realizētāji aizvakar iesnieguši sadarbības līgumu DNB.

Nepalieciet vienaldzīgi! Šie grozījumi ir tieši vnk godīgu cilvēku interesēs, jo varai kā vienmēr patiesība nav ērta.

Ja kāds lolo ilūzijas, ka maldi, nepatiesība un apmelošana viņu NEKAD neskars …Iespējams, bet labāk, lai esiet modri.

Viss, kas nepieciešams ļaunuma triumfam, ir labu cilvēku bezdarbība./Edmunds Bērks/

Advertisements

3 comments on “Palīdzēt PATIESĪBAI

  1. Nikolajs
    Oktobris 31, 2013

    Pilnigi piekritu!!!
    Paldies.

  2. juris
    jūnijs 5, 2014

    Ká .lai to izgaismo , vajag publicét visás iespéjamás avízés un tos parazítus vienkárshi vajag atmaskot ,jo tá més pashi sevi iznícinam ,ja ljaujam likumam aistávét bandítus un zagljus.

  3. Juris Lauva
    janvāris 27, 2015

    Bet lieta jau tada,ka vini viens otru piesedz,es pats esmu sastapies,ka prokuratura vilto arhiva ierakstus,lai izbeigtu viniem neertas lietas!
    Un tas nav vienigais zinamais gadijums,kad tiek viltoti un fabriceti pieradijumi,lai neertu cilveku dabutu mala!
    Ar cienu Juris Lauva,es nekaunos atklat savu vardu!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: