Kauguru nemieri vai Kauguru sacelšanās (vācu: Bauernunruhen in Kaugershof, krievu: Каугурское восстание) bija Vidzemes guberņas zemnieku sacelšanās 1802. gada oktobrī, kas norisinājās Valmieras, Cēsu, Raunas un Burtnieku apkārtnē. Sacelšanās centrs atradās Kaugurmuižā.
Krievijas impērijas valdība Kauguru nemierus uztvēra kā norādi uz plašākas zemnieku sacelšanās iespējamību Baltijas guberņās, ja sāktos karš ar Napoleona armiju. Pēc nemieru cēloņu izmeklēšanas 1804. gadā tika izdoti Vidzemes zemnieku likumi, bet dzimtbūšanu Vidzemē atcēla tikai 1819. gadā.
1969.gadā, kad Latvijas valsts atradās PSRS okupācijas varā, dzejnieks Māris Čaklais radīja dzejoli kauguriešu piemiņai.
Kaugurieši
Ne cepuri vairs,
savu baili sažņaudza riekšā.
Spaidu spiedošais spēks
viņus izstūma priekšā.
Tad krita Mārcis Baile,
pirmais no kauguriešiem.
Pret lielgabaliem ar rungām?
Ar atklātību pret kungiem?
Ar garaspēku pret karaspēku?
Vai acis tur zvēro,
vai malduguns gailē
tur Kauguru vērī?
Bailes,
tur sadegot, dzirksteļo bailes,
kaila uguns vijas,
sadeg, sadeg i ilūzijas:
rožainie gan-jau-viss-grozīsies,
cars-ir-labs-cerības sadeg.
Gadi,
gadu desmiti ies…
Pie šīs dumpīgās uguns
gadsimti sildīsies.
1969
Jaunākie komentāri