Par labiem tikumiem
…Kas ir “labi tikumi”? Ko nozīmē dzīvot saskaņā ar labiem tikumiem?
No kāda publiskota darba:
Tiesiskas valsts jēdziens vispirms ir jāsaprot kā domāšanas līmenis, proti, nerakstītu tiesību normu kā cilvēka cieņas, brīvības un taisnīguma atzīšana, tajā skaitā labu tikumu principa ievērošana civiltiesiskās attiecībās. Tādējādi pamattiesības ir nesaraujami saistīts ar privāttiesībām un skatāmas kopsakarībā.
Lai gan Civillikums nesniedz labu tikumu jēdziena definējumu, tas atzīstams kā viens no vispārējiem civiltiesību principiem, „kas tiek atvasināts no dabiskajām tiesībām, funkcionē tiesiskā valstī un ir vispārpieņemti kādā konkrētā tiesību nozarē, tiesību sistēmā vai tiesību lokā”.
Tādējādi varam secināt, ka tiesību piemērotājam izskatot konkrētus gadījumus, kas attiecas uz tiesiska darījuma spēkā esamības izvērtējumu, ir jāņem vērā tiesību sistēma kopumā, jo kā norādīja tiesību zinātņu profesors V.M.Hvostovs „neviena tiesību norma nav izolēta: visas tiesības ir kā vesels, dibināts uz zināmiem vispārīgiem principiem un noteikumiem, kamdēļ katras atsevišķas normas jēdziens un nozīme ir saprotams tikai šīs normas sakarībā ar citām normām.”
Nevar nepiekrist Dr.habil.iur. profesora Vasilija Sinaiska viedoklim, kurš uzskata, ka tiesību piemērotājam, izvērtējot konkrētus gadījumus ”ir jāiziet no visas civiltiesību sistēmas (salīdz.4. p.), kas ir normatīvās civiltiesiskās sabiedrības pamats.” Tādējādi var iebilst dažu juristu paustajam viedoklim, ka tiesai labu tikumu pārkāpums ir jānorobežo no labai ticībai pretējas rīcības, jo tiesa nevar vienlaikus atsaukties uz Civillikuma (turpmāk-CL) 1. un 1415.pantu. Kas savukārt ir svarīgs apstāklis, lai nošķirtu likumam pretējus darījumus no darījumiem, kas pretēji labiem tikumiem.
Šāda principu dalīta nošķiršana nav nepieciešama, jo kā noradījis tiesībzinātnieks V.Sinaiskis ”civiltiesību pantu iztulkojumam jāievēro ne tikai atsevišķa norma- pants un tam iepriekšējie un sekojošie- bet visas kodeksa normas”.
Labu tikumu ģenerālklazulas jēdziena nenoteiktība ir tas priekšnoteikums, kas tiesību piemērotājam uzliek par pienākumu CL 1., 5., 4., 1592. un 1415. pantus izvērtēt un interpretēt sistēmiski to kopsakarā.
Vai labu tikumu jēdziens ir tikai privāttiesību kritērijs, jebšu tam tomēr jābūt tiesiskas valsts drošam pamatbalstam,t.sk. publisko tiesību jomā?
Šīs domas iespējams ir nedaudz haotiskas, bet manuprāt ir pilnīgi nepieļaujami, ja pulcēšanās brīvības tiesība pēkšņi stāv augstāk pār labiem tikumiem.
Ja uz jautājumu: “Vai vienkārša kopdzīve ir tikumīga un rada kādas tiesiskas sekas?” Var atbildēt ar “Jā”, tad būtu grūti, ko aizliegt. Bet, ja atbilde ir “Nē!”, tad arī pamatojums negatīvam lēmumam būtu, un praidu pastaigas notiktu kādā citā valstī, kur ģimene un labi tikumi nav konstitucionāla un tiesību sistēmas vērtība.
Satversmes 116.p. runā par gadījumiem, kad var ierobežot pulcēšanās tiesības. Vnk kopdzīve pēc savas būtības ir pretēja labiem tikumiem. Un lai arī likumdevējs sargā bērnu vienlīdzību neatkarīgi no vecāku kopdzīves juridiskā statusa, tomēr tas nepadara vnk kopdzīvi par tikumīgu. Laba tikuma jēdziena pamatizpratne ir atslēga uz tiesiskuma izpratni. Piemēram ASV konstitūcijas pamatlicēja Bendžamina Franklina izpratne bija šāda .
Esmu par katra tiesībām uz privātumu, bet privātuma publiskošana ir pretēja privātumam, bet netikls privātums vispār ir ierobežojams publiski pulcēties.
Ja pieļausim, ka ikvienam ir pārlaicīgas pulcēšanās brīvības publiskā telpā neatkarīgi no viņu dzīvesveida izpratnes, tad drīz varētu sagaidīt kukuļņēmēju, kontrabandistu(jau ir pirmie mēģinājumi), prostitūtu, zagļu, slepkavu, izvarotāju, prostitūtu, krāpnieku, ļaunprātīgu uzturlīdzekļu nemaksātāju, gājienus ar viņu zīmētiem plakātiem par viņu pašsaprotamām tiesībām pārkāpt likumu.
Ja kas pretējs labiem tikumiem kļūst likumīgs un tāpēc labs konkrētos apstākļos, vai tas nav bruģis uz postu?
Zvērināta advokāte Krista Milberga 
Jaunākie komentāri