Norēķins un pārskats
Satversmes 66.pants. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.
Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.
_____________________________
Kur, kādā dokumentā, kad kaut vienu reizi LR valdība – ministru kabinets pēc budžeta gada notecēšanas ir sniedzis Saeimai apstiprināšanai norēķinus par budžeta izpildīšanu??? To nav darījusi un nekas neliecina par to, ka darīs, arī šī brīža “tiesiskuma” koalīcija.
Kamēr mēs neiemācīsimies atskaitīties par iztērēto, Latvija būs vislabākais klients aizdevējiem, jo vienkārši nemāk nedz skaitīt, nedz atskaitīties. Un tā mēs grimsim arvien dziļākā postā, jo nauda kokos un papīros neaug, nauda ir ekvivalents konkrētām vērtībām(tā vismaz vajadzētu būt).
Diemžēl šībrīža pasaulē nauda prevalē pār vērtībām.
Toties lieliski pasaules varas (Latvija nav izņēmums) pieprot laupītāj filozofiju: sadalīsim līdzīgi to, kas pieder Tev, iztērēsim visu tā, ka to dabonu es sev.
________
Šodien Latvijas radio 1 raidījumā Krustpunkti, uzdevu MK prezidentam V.Dombrovskim jautājumu: “Kad MK dos Saeimai norēķinu par budžeta izlietojumu vismaz par 2011.gadu?”.
Diemžēl ministru prezidents acīmredzot neizprot jēdzienu “norēķins”, jo atsaucās uz sniegtajiem pārskatiem.
Nav jau nekāds brīnums, ka nav izpratnes par šo jēdzienu, ko Satversmes tēvi nez kāpēc iekļāvuši ne tikai Satversmes 66.panta 3.daļā, bet arī Civillikuma Saistību tiesību daļā Civillikuma 2305., 2343. un 2344.pantos, no kuriem izriet
pilnvarnieka pienākums sniegt pilnvarotājam ieņēmumu un izdevumu detalizētu atskaiti
jeb norēķinu, pievienojot tam ieņēmumus un izdevumus attaisnojošus dokumentus.Turklāt pierādīšanas pienākums par saņemtās naudas izlietošanas tiesiskumu tiek uzlikts nevis pilnvarotājam, bet gan pilnvarniekam.
No minētā secināms, ka NORĒĶINS ir ieņēmumu un izdevumu detalizēta atskaite, pievienojot tam ieņēmumus un izdevumus attaisnojošus dokumentus.
Ja atbilstoši Civillikuma 2289.pantam pušu starpā pastāv pilnvarojuma
līguma tiesiskās attiecības, pilnvarniekam, ja viņš pilnvarots rīkoties ar pilnvarotāja
banku kontiem, jādod norēķins par izņemtajām naudas summām un naudas izlietošanas
mērķiem, tādējādi dodot pilnvarotājam iespēju izvērtēt gan jautājumu par pilnvarojuma
robežu ievērošanu, gan to, kuras no izlietotajām naudas summām atbilst viņa vajadzībām
un mērķiem, bet kuras atrodas ārpus viņa interešu loka.
Satversmes tēviem acīmredzami bija pavisam cita morāles, ētikas un tiesību principu izpratne, kā šodienas varnešiem.
Publiskajās tiesībās Saeima ir likumdevējs jeb pilnvarotājs, bet Ministru Kabinets ir izpildvara jeb pilnvarnieks, kura pienākums ir ne tikai pārvaldīt valsts naudas līdzekļus, tos tērējot, ieguldot, iespējams pelnot), bet arī atskaitīties Saeimai par tēriņu pamatotību. Gada pārskati ir ciparu tabulas exel formātā, kas nekādi nav uzskatāmi par NORĒĶINU.
Vēl joprojām tauta gaida, kad Saeima(100 tautas vēlētu priekšstāvju personā) pieprasīs, bet Ministru kabinets sniegs kopš valsts neatkarības atjaunošanas pirmo norēķinu par budžeta izpildi, kā to bija iecerējuši Satversmes tēvi un saprot katrs pilnvarnieks.
Saeimas deputāti un ministri! Dodiet iespēju tautai izvērtēt jautājumu vai MK ir ievērojis budžeta likuma robežas, kā arī to, kuras no izlietotajām naudas summām atbilst tautas vajadzībām un mērķiem, bet kuri tēriņi ir ārpus tautas interešu loka!
Lieliski norēķina būtība un pienākums analizēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta
2011.gada 12. janvāra S P R I E D U M Ā Lietā Nr. SKC-16/2011.
Viedoklis tapa 2012.gada 11.aprīlī, Valmierā.
P.s.: Šodien notiek diskusijas par ES fiskalās disciplīnas līgumu un nepieciešamību tam pievienoties. Kā redzam, tad LV fiskālo disciplīnu paredzēja jau Satversmes tēvi, Satversmes 66.panta nosacījumos paredzot MK pienākumu iesniegt Saeimai NORĒĶINUS(skat.augstāk) par budžeta izlietojumu. Atjaunotās Latvijas laikā vēl ne reizi MK Saeimai šādu norēķinu nav sniedzis. Var jau cerēt, ka Fiskālās disciplīnas līgums būs tas dokuments, kas izbeigs ekonomikas pamatlikuma – nevar iztērēt vairāk kā ieņem, t.sk. aizdevumu un citu ieņēmumu veidā – pārkāpumus. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/74083/es-paraksta-fiskalas-disciplinas-ligumu
2 comments on “Norēķins un pārskats”
Atbildēt
Jaunākie komentāri
 | Alda Milberga ziņā Par lietu kārtošanu sociālās d… |
Zvērināta advokāte Krista Milberga 
Jautājums protams interesants, bet nevar ignorēt to, ka Civillikums tika pieņemts 1937 gadā t.i. labu laiku pēc Satversmes. Protams, ka pie tā izstrādes tika strādāts jau kopš 20-tajiem gadiem (veselās trijās komisijās), bet apgalvojums, ka Civillikumu esot izstrādājuši “Satversmes tēvi” prasās pēc argumentēta pamatojuma.
Satversmes sapulces vienā no pirmajām sēdēm 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja komisiju Satversmes izstrādāšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva sociāldemokrāts Marģers Skujenieks. Komisija tika sadalīta divās apakškomisijās, pirmajai uzņemoties izstrādāt Satversmes I daļu par valsts iekārtas pamatprincipiem un otrajai — Satversmes II daļu par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Projektus apsprieda trīs lasījumos attiecīgajā apakškomisijā un trīs lasījumos kopējā komisijā.Viens no Satversmes autoriem Marģers Skujenieks (1886. gada 22. jūnijā [v.s. 10. jūnijā] — 1941. gada jūlijs) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists. Divas reizes (no 1926. līdz 1928. un no 1931. līdz 1933. gadam) bijis Latvijas Ministru prezidents, vēlāk vadījis Latvijas Olimpisko komiteju. Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. Pēc okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1941. gadā. Margers Skujenieks acīmredzot ir strādājis arī laikā, kad tapa un pieņēma 1937.gada Civillikumu. Vai būtu iedomājams, ka šī vīra tiesību principu un jēdzienu izpratne būtu bijusi mainīga?