Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskā palīdzība Jums ērtā laikā un vietā

Par publisku personu viedokļa svaru un nozīmi

Iepazinos ar nu jau publiski pieejamo Ģenerālprokuratūras atzinumu Parex lietā.

Jautājumu vairāk nekā skaidrības. Galvenais no tiem KĀPĒC ir tā, kā ir? KĀPĒC jāuzsākas tiesvedībām aizokeāna valstīs, lai ieraudzītu ilgstošu, netraucētu korupciju Latvijā? Kāpēc mums nav tā iespēja redzēt, kā prokurors ierosina lietas tautas interesēs, piemēram par iespējamu nepamatotu sadārdzinājumu, par amatpersonu bezdarbību, kāpēc pie mums prokurori neuzskata par zaudējumu jau radušos apdraudējumu valsts maksātspējai? Kāpēc mums nav tā iespēja redzēt prokuroru viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un attieksmi par lietu kārtību?

Iespējams, ka riskēju izsaukt pret sevi akmeņu lietu, bet, manuprāt, “suns aprakts” likumdevēja formulētajās prasībās pret prokurora amata cienīgām personām.

Salīdzināju divus likumus Prokuratūras likumu un Advokatūras likumu. Atšķirība ir acīmredzama. Lai kļūtu par advokātu ir ne tikai jāatbilst “tehniskiem”, ja tā varētu izteikties kritērijiem,t.i. Kvalifikācijai, valodas prasmēm, darba pieredzei, bet arī jāatbilst konkrētam ētikas un morāles prasību lielumam – jābūt juristam ar nevainojamu reputāciju. Šādu kritēriju diemžēl likumdevējs nav izvirzījis nevienam no prokuratūras amatiem.

Vai prokuroru saimei patiesi nav viedoklis par valstī notiekošo? Retorisks jautājums prokuroriem:Vai drauds valsts maksātspējai jau nav smagas sekas? Vai ir kāds Krimināllikuma pants, kas pie noteiktiem apstākļiem atļauj personai vai personu grupai izdarīt likumpārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus? Lai arī ir pakļautība un padotība prokuratūras iestādē, tomēr ikviena prokurora pienākums ir noskaidrot patiesību, uzraudzīt likumu ievērošanu valstī un REAĢĒT. Ne pakļautība, ne padotība neliedz prokuram paust savu pilsoņa viedokli, attieksmi, skatījumu. Viedokļa paušana tikai celtu prokuratūras autoritāti. Bet varbūt ceturtajai valsts varai medijiem nemaz neinteresē prokuroru viedoklis?

Es vēlētos, lai prokurori būtu juristi autoritātes, kuri reaģētu un paustu savu viedokli un atgrieztu prokuratūrai tās autoritāti, lai mēs neredzētu valsts tiesu varai piederīgo nespēju aizsargāt tautas intereses un nespējā slēpto apbrīnojamo iespēju gavilēt par to, ka pārsūdzēt lēmumus ir tiesības tikai personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību un apmierinātībā gaidīt noilgumu iestāšanos, tādējādi ļaujot likumus ignorējošām personām ar nicinājumu raudzīties ne tikai uz vienmēr maksātspējīgo virtuālās turības reālā nabadzībā dzīvojošo tautu, bet smieties par valstī novērojamo tiesiskās kārtībās tīmekļiem, kuros iekrīt mazas smalkas zivtiņas un mušiņas, bet haizivis un trani tīmeklim izbrāžas cauri, pat neciešot nekādas neērtības.

Es vēlētos, lai tiesību aizsardzības institūcijas sasniegtu tādu sava darba kapacitāti, ka arī pie mums mazajā Latvijā atkāptos no amatiem augstas amatpersonas, atzīstot, ka nevis viņu pienākumos neietilpst rūpēties un sekot padoto reputācijai, bet tas ir viņu tiešais pienākums, kurš ilgstoši nav ticis pildīts.

Izvilkums no Prokuratūras likuma:

33. pants. Prokuroru amatu kandidāts

(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā, izpildījis stažēšanās programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Kārtību, kādā prokurora amata kandidāts stažējas prokuratūrā un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka ģenerālprokurora padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 04.06.2002. spriedumu un 10.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

Izvilkums no Advokatūras likuma:

14. Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kuras:

1) ir Latvijas pilsoņi;

2) ir ar nevainojamu reputāciju;

3) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

4) saņēmušas valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un ieguvušas jurista kvalifikāciju;

5) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

6) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) vismaz trīs gadus — tiesneša amatā,

b) vismaz piecus gadus — prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā vai par zvērināta advokāta palīgu,

c) vismaz septiņus gadus — augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā;

7) nokārtojušas advokāta eksāmenu.

No advokāta eksāmena kārtošanas ir atbrīvoti tiesību zinātņu doktori.

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

P.s.: Varbūt nepieciešams Rīgas kungu lietas izmeklēt un skatīt citu apgabalu prokuroriem?

14.11.2012

Valmierā,

ind.prakt.zvērināta advokāte Krista Milberga

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: