Par “sīkumiem” un lielām lietām skolu dzīvē
Kā jau daudziem ir zināms, esmu vairāku bērnu mamma, un arī es saviem bērniem vēlos to vislabāko.
Daudzi ir informēti un seko notikumiem, kas attiecas uz mūsu bērnu Satversmē garantētajām tiesībām iegūt bezmaksas pamata un vidējo izglītību (Latvijas Republikas Satvesmes 112.pants. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.). Daudzi ir pamanījuši, ka esmu tikai viena no tām mammām, kura par jēdzienu “bezmaksas izglītība” ir vienisprātis ar Tiesībsargu.
Tāpat neesmu kautrējusies šo viedokli paust publiski.
Tā nu manai jaunākajai meitai gaidāms Valmieras sākumsskolas izlaidums.
Kādu vakaru man zvanīja meitas klasesbiedrenes mamma un izbrīnīta vaicāja, kāpēc es neesot bijusi klases vecāķu sapulcē.
Nožēlojami ir tas, ka pat netiku informēta par klases vecāku sapulces laiku un tās norises vietu nekādā veidā – nedz telefoniski – ne mutiski, ne pat sms veidā, nedz ieraksta bērna dienasgrāmatā veidā, nedz arī elektroniski.
Un tā 22.05.2013 meitiņa mani informēja, ka klases audzinātāja ienākusi klasē un teikusi, ka par izlaidumu maksājami 11,50 LVL, t.sk. 8,50 par bilžu albumu un 3,-LVL par izlaidumu. Es bērnam iedevu šo naudu, tomēr paralēli uzrakstīju klases audzinātājai http://www.e-klase.lv elektronisku vēstuli, kurā izteicu savu nožēlu par to, ka netiku informēta par klases vecāku sapulci, kā arī izteicu savu viedokli:
“Iespējams atkal manis uzdotais jautājums nepatīkams, bet es vēlos zināt, kāds ir maksājumu tiesiskais pamats (klases vecāku sapulces lēmums, skolas domes lēmums, pašvaldības lēmums, MK noteikumi…u.c.)? Vai par to ir lēmusi skolas dome vai klases vecāku sapulce? Kāds ir šo maksājumu mērķis? Diemžēl publiski pieejamajā informācijā skolas mājas lapā un šeit e-klasē nekādas informācijas nav.
Latvijas Republikā pagaidām nevar divpadsmit gadu veci bērni lemt par vecāku izdevumiem.
P.s.: Es arī savam bērnam vēlos skaistu izlaidumu un atmiņu bilžu albumu, bet es esmu kategoriski pret, ka šie lēmumi tiek pieņemti bez vecāku informēšanas iepriekš un pat bez viņu ziņas.”
Par situāciju informēju skolas direktoru.
Klases audzinātāja man nesniedza atbildi.
Toties nākamajā dienā 24.05.2013 zvana bērns no skolas un raud, ka tagad viņai nebūs albuma un izlaiduma, jo skolotāja visu naudu atdevusi. Nekavējoties uzrakstīju skolas direktoram sūdzību par klases audzinātājas nepedagoģisko rīcību un tā kā man neviens nesniedza nekādas atbildes, un arī nebija redzams, ka e-pasti izlasīti, devos uz skolu.
24.05.2013 plkst.11.30 es ierados Valmieras sākumskolā, lai noskaidrotu neskaidro personīgi.
Skolotāja Daira Linarte apstiprināja, ka nav tiesiska pamata naudas maksājumiem, ka viņa ir to zinājusi vēl pirms prasījusi bērniem. Tāpat skolotāja apstiprināja, ka nav mani informējusi par sapulces norises laiku un vietu ne bērna dienasgrāmatā, nedz e-klasē, bet es šo informāciju esot varējusi izlasīt skolas mājas lapā. Skolotājai jautāju, kurš viņai deva prettiesisku rīkojumu prasīt maksājumus, kuriem nav nekāda tiesiska pamata. Skolotāja tikai klusi noteica, ka viņa ir tikai mazākais posms visā ķēdē, kurš parasti tiek vainots. Un aicināja doties pie skolas administrācijas.
Savukārt skolas administrācija, tās direktora Artūra Skrastiņa un viņa vietnieces ārpusklases darbā (viņa arī ir 6.a klases audzinātāja un idejas autore) Sanitas Eglītes personā, arī apstiprināja, ka tiesiska pamata maksājumiem nav, bet tāda esot skolas tradīcija. LVL 3,- paredzēti ziediem vecākiem, kliņģerim un dāvanai skolai. Direktors apliecināja, ka saziņai starp skolu un vecāku ir divi līdzekļi – bērna dienasgrāmata un e-klase.
Sarunai pievienojusies klases vecāku pārstāve L.Ločmele(tiklīdz kā vecāku pārstāve pievienojās, tā klases audzinātāja visu klātbūtnē iegrūda viņai rokās caurspīdīgu A4 formāta kabatiņu ar naudas līdzekļiem), arī apstiprināja, ka klases vecāku sapulcē nebija lemts par LVL 3,-.
Jautāju direktoram, kā šādi skolas organizēti un saņemti “dāvinājumi” tiek iegrāmatoti, atbildi nesaņēmu.
Direktors gan secināja, ka pārējās divās klasēs viss ir skaidrs un tur problēmu (ar maksājumu saņemšanu) nav. Direktors apgalvoja, ka par fotografēšanos esot lēmusi skolas vecāku padome, tomēr no skolas mājas lapā ievietotās informācijas satura tas neizriet.
Un kā tad tagad sanāk – skola organizē naudas iekasēšanu no bērniem ziediem bērnu vecākiem, dāvanai skolai, ziediem sev?
Jau reiz rakstīju, ka pieprasīju Valmieras pašvaldībai informāciju par Valmieras sākumskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas mācību procesam paredzētajiem budžeta līdzekļiem, skolu pieprasījumiem un saņemtajiem dāvinājumiem (vairāk gan Putina dibinātā fonda dāvinājuma sakarā) saņemtu no pašvaldības par iepriekšējiem mācību gadiem, no kurienes redzams, ka dāvinājumu pieņemšanai skola prasa pašvaldības atļauju, budžeta pieprasījumi gan nav redzami. Turklāt saņemto dāvanu uzskaitījumā,t.i. davanu sarakstos, nav vecāku dāvinājumu.
Civillikums nosaka, ka “dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību“.
Godīgi runājot, man vispār ir neizprotama potenciālo apdāvināto dāvanu pieprasīšana no potenciālajiem dāvinātājiem.
Kad prasa dāvanu par to,ka dara to, kas jādara – kas tas ir? Vai tā ir dāvana?Vai dāvinātāja brīvā griba nav ietekmēta?
Un kā nosaukt publiskas personas darbinieku apzinātu prettiesisku rīcību ķēdē, kurā katram savs pienākums?
Pateicības ārstiem ir kriminālizētas.
Bet diemžēl maksājumu bez tiesiska pamata aprite skolās turpinās kā tādās bezatbildības oāzēs.
Šodien plkst.18.00 notiks atkārtota vecāku sapulce.
Turpinājums sekos.
P.s.: Vislielākais prieks vecākiem ir, kad bērnos ir apzināts dāvināšanas prieks un tas dzimst pats no sevis pateicībā par gūtajām un apzinātajām zināšanām, nevis kāda direktora vai skolotāju istabā.
Atrodotos jaunuzceltajā, modernākajā skolā Eiropā, kurā katrā klasē ir digitālas tāfeles un dators pedagogam, kur ir plašas gaišas un siltas telpas, kur darbinieki regulāri saņem algu, kura ir tuva vidējai algai valstī, domāju, kas vēl ir vajadzīgs šiem publiskās juridiskās personas darboņiem, lai viņi strādātu godīgi, likumos noteiktajā kārtībā, un nebūtu bērniem negatīvs piemērs kā par godājamu tradīciju kļūst likumu piesmiešana, ilgstoša, prettiesiska rīcība, par kuru nekas nav nevienam?
P.P.s. Šī dziesma nav par krekliem, bet par sirdsapziņām.
Krista,
Valmiera 27.05.2013
One comment on “Par “sīkumiem” un lielām lietām skolu dzīvē”
Atbildēt
Jaunākie komentāri
 | Alda Milberga ziņā Par lietu kārtošanu sociālās d… |
Zvērināta advokāte Krista Milberga 
Nebiju parsteigta lasot so rakstu par dairu linarti. Vina agrak stradaja garsenes pamatskola, bija loti asa pret berniem,tika bernus apsmejusi, ipasi nabadzigos.skolotaja nebija laba. Kluva par anglu valodas skolotaju beidzot kaut kadus kursus.
Loti iedomigs un augstpratigs cilveks