Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskā palīdzība Jums ērtā laikā un vietā

Saulcerīte guļ un guļ

Starp citu iz vēstures. 1940. gada jūnija sākumā – laikā, kad visas pasauules skatieni bija pievērsti lielvalsts Francijas agonijai zem Vācijas triecieniem Eiropas rietumos, PSRS valdība izšķīrās par militāru agresiju pret Baltijas valstīm. 4.-7. jūnijā (no otrdienas līdz sestdienai) pie to robežām tika sakoncentrēts milzīgs karaspēks, kas bija apmēram desmit reižu lielāks par Baltijas valstu armijām: vismaz 541 000 kājnieku, 3938 tanki, 2516 lidmašīnas, jūras un gaisa desanta vienības, karakuģi un NKVD karaspēks, kurš gatavojās veikt tūlītējas masveida deportācijas (cita starpā 10. – 15. jūnijā(svētdiena) NKVD sagatavoja 56 000 Baltijas valstu armiju karagūstekņu izvietojuma plānu biju nometnēs-arī aprīlī nošauto poļu virsnieku vietās).

Naktī no 5. uz 6. jūniju un 7. jūnija (sestdiena)vakarā uzbrukuma plāns tika apspriests Kremlī paša Staļina vadībā. 13. jūnijā (piektdiena) Sarkanās armijas Galvenās Politiskās pārvaldes priekšnieks Ļevs Mehliss pavēlē armijas politiskajiem darbiniekiem paziņoja, ka „Lietuva, Igaunija un Latvija kļūs par padomju priekšposteņiem…Sarkanā armija palīdzēs darba tautai atbrīvoties no kapitālistu-muižnieku kliķes kundzības…Gatavošanās uzbrukumam jātur vislielākajā slepenībā.”

14. jūnijs (sestdiena). Ārlietu tautas komisārs telegrammā pilnvarotajiem pārstāvjiem Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā norādīja: nav likvidēta 1934. gadā noslēgtā un vienīgi diplomātisko sadarbību paredzošā Baltijas Antante (1939. gada oktobrī viņš pats bija paziņojis Latvijas ārlietu ministram V. Munteram, ka tā viņu neinteresē „ne mazākā mērā”), aktivizējusies militārā sadarbība (militārpersonu savstarpējas vizītes), žurnālā „Revue Baltique” Lietuvas premjerministrs neesot neko cildinošu pateicis par PSRS. Ziņojums bija domāts „orientācijai”, taču faktiski bija gatavojamo ultimātu izklāsts diplomātiem. Šajā pašā dienā Sarkanā armija un flote uzsāk pilnīgu Baltijas valstu blokādi no jūras puses un Igaunijas gaisa telpas blokādi, bet pusdienas laikā padomju kara lidmašīnas notrieca Somijas pasažieru lidmašīnu, kas bija no izlidojusi no Tallinas uz Helsinkiem. Visi apkalpes locekļi un pasažieri gāja bojā jūrā.

Avots ar manis precizētām nedēļas dienām: http://www.ir.lv:889/…/latvijas-okupacijas-hronika-aculieci…
________________
Vēsture ir nepatīkama. To negribas ne atcerēties, ne no tās mācīties. Tomēr tiem, kuri domā, ir vērts pievērst uzmanību tam, ka vēsture mēdz atkārtoties tapat kā nedēļas dienas.
Vērojot hokeja, basketbola, futbola draudzības spēles ar politiķiem spēlētājos gan Muceniekos, gan citur, un pievēršot uzmanību nedēļas dienām, parādās dīvaina trauksmes sajūta, ka atkal esam pašapmierināti un priecīgi aizmiguši, jo taču tīri vīru garā ir atpūsties no ģimenes, no darba, un pasaules… Atšķirībā no 1940.gada, mums tagad ir lielais brālis, uz kura pleca varam mierīgi pasnaust pēc sava ledusskapja izdāļāšanas pa labi un pa kreisi.
Nu ko tur satraukties, kamēr viss ir kluss…
Latvijā nekas daudz nemainās, nedz pēc iegruvušiem veikala griestiem ar 54 bojā gājušiem, nedz pēc imigrantu bezierunu viesmīlībā apšautiem 132 parīziešiem.
Nu tādas sievišķīgi blondas pārdomas man otrajā Adventē 2015.gada 6.decembrī, svētdienā.

P.S.: Lai visu mūsu ģimenēs valda modrs miers! Slīcēju glābšana ir un būs pašu slīcēju rokās!

Advertisements
%d bloggers like this: