Vārdi un darbi

Nupat piedalījos seminārā, kura pamattēma bija diskriminācija un tās atpazīšana.

Lielisks seminārs, dalībnieki un tēma.

Tagad vakarā, sakārtojot domas rītdienai, dun morālas dabas jautājums:

 

Vai atkal nejūdzam ratus papriekš zirgam, nespējot sakārtot pamatlietas – nodrošināt iespēju mūsu bērniem augt ģimenēs cilvēku cienīgos apstākļos, kur godīgs darbs un par to saņemtā taisnīgā darba atlīdzība ir labklājības pamats, it kā turam rūpi par tiem, kuri grib sev jaunu pasauli celt, noliedzot pavisam dabiskas likumsakarības? Nespējot gādāt par esošām ģimenēm, kuru pamatā ir reģistrēta laulība, tiek steigts mēģināt paplašāt ģimenes definīciju, kopdzīvi pielīdzinot ģimenei.

 

Arvien biežāk ļaudis rada bērnu, nereģistrējot laulību. Iemesli ir dažādi: negrib smērēt papīrus, grib saglabāt brīvību utt.

Bet laulība ir vienošanās. Vienošanās vienam par otru gādāt. Kopīgi celt nākotni. Tiem, kuri ir tik stipri, ka kopā ko uzceļ, dzīves nogalē ir prieks par bērniem, mazbērniem. Ir, ko atcerēties.

Likums satur arī tādu kā atlīdzību pārdzīvojušajam laulātajam, kurš manto vienmēr, pat tad, ja uz viņa vārda laulības laikā nekas nav bijis, bet bijusi uzticēšanās un sadzīvošana.

Likums paredz iespēju arī slēgt laulību līgumus un noteikt, ka starp laulātiem būs šķirtas mantas attiecības, kas nozīmē, ka katram savs. Bet pārdzīvojušais laulātais mantos tik un tā.

Laulātie nav vienkārši garāmgājēji, partneri. Laulātie ir izredzētie. Bet vienkārši garāmgājēji, pasažieri, partneri, var arī būt izredzētie, ja vien uzņemas atbildību.

 

Ko es ar to gribu pateikt?

Nebaidieties un precieties!

Gļēvi lēmumi allaž maksā visdārgāk un nes zaudējumus un skumjas, cērtot brūces sirdīs un dvēselēs.

Uzņemieties atbildību par sevi, savu tuvāko un savu bērnu, kuram pienākums ir gādāt arī par Jums, kad Jūs to vairs nespēsiet.

Tāds ir pēctecības princips un cēloņu un seku likums.

 

Un tad es domāju par mūsu likumdevēja un sabiedrības attieksmi pret ģimeni, kas ir pamatu pamats, pret bērnu, kas ir mūsu nākotne.

 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.pantā citu terminu starpā ir arī:

atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

uzticības persona — persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību.

Cik LV ir atbalsta ģimenes un uzticības personas,kas sniedz atbalstu ģimenēm un ģimenē esošam bērnam, kā to paredz Bērnu tiesību aizsardzības likums?

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta 4.daļa: “Bērna ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai”.

Kurš, ko un vai veic patiesībā? Kurš ir atbildīgs par veikšanu vai neveikšanu?

 

Skaidrs, ka laikam Bāriņtiesas pienākums tas nav, jo Bāriņtiesu likuma 39.pants ir izsmeļošs:

39.pants. Bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā

(1) Pēc tam kad ir pieņemts lēmums par bērna ārpusģimenes aprūpi, bāriņtiesa nekavējoties par to informē bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem.

(2) Bāriņtiesa seko, lai aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi.

(3) Bāriņtiesa lemj par aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.

(4) Pēc tam kad bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību, bāriņtiesa sadarbībā ar aizbildni, audžuģimeni vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju izvērtē bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna tālākās izglītības iespējas.

 

Kā tad Bāriņtiesas turpina rūpēties par bērna tiesību, t.sk. augt ģimenē, ievērošanu, pēc bērna ievietošanas ārpusģimenes aprūpes iestādē, man tā arī nav skaidrs.

 

Kur ejam, skrejam? Kam pakaļ? Modernam, tehnoloģiskam patēriņā un egoistiskās lepnības iedomās iepakotam neprātam?

Ka tik nepaliekam pie sasistas siles – bez ģimenēm, bez uzticības, bez pamatiem, un bez nākotnes.

Ir laiks vēl atjēgties. Katram un katrai, jo VISIEM UN KATRAM bez nekādas diskriminācijas Radītājs ir uzdāvinājis LĪDZĪGI UN VIENĀDI 24 stundas diennaktī, sauli, gaisu, uguni, ūdeni, zemi zem kājām un iespējas, kuras varam izmantot gan vairojot prieku un laimi, gan nesot postu sev un saviem tuviniekiem.

 

Vārdi iedvesmo, bet TIKAI PIEMĒRI AIZRAUJ.

Ir tik labi piedzīvot, ka nav dzīvots velti.

 

24.04.2014,Valmierā.