Vēlējums 2015.gadam tuvojoties

Sniegs apdzēš rudeņa svilumu.

Un debesis atgūst zilumu.

Un sarkans, aprūpēts, pazīdīts,

Bez skaņas mirkšķina acis rīts.

Kāpj saule lēnām – jo nav kur skriet,

Iet pasaule tā, kā tai vajag iet.

Un pats tu, kad redzi, cik diža diena,

Vairs negribi skriet ar pieri sienā,

Tev vajag izšķetināties no miega

Un rāmu sēklu sēt dziļi sniegā.

Tā runāt, tā rakstīt, tā dēstīt un sēt,

Lai tevi vairs nevar nonāvēt.

Tad kādi mākoņi pasauli stīpos,

Bet saule ripos, bet saule ripos,

Tad kādas miglas pār apvāršņiem svīdīs,

Bet saule smiesies un zemi zīdīs.

Un pats tu jutīsi saules pienu

Ar katru nakti, ar katru dienu.

(Knuta Skujenieka dzeja no 1963.-1969. gadam, atrodoties lēģerī Mordvijas APSR Dubravlagā, publicēts Zvaigzne ABC krājumā “Kā ozola saknei pēc ūdens”)

Moži veco 2014.gadu aizvadīt,

Jauno 2015. gadu sprigani un droši sagaidīt!

31.12.2014,plkst.14.25

Atbildēt Atcelt atbildi

Ierakstiet komentāru šeit...

Fill in your details below or click an icon to log in:

E-pasts (obligāts) (Address never made public)

Vārds (obligāts)

Tīmekļa vietne

You are commenting using your WordPress.com account. ( Log Out /  Mainīt )

You are commenting using your Facebook account. ( Log Out /  Mainīt )

Atcelt

Connecting to %s

Paziņot man par jauniem komentāriem pa e-pastu.

Par jaunām ziņām informēt mani ar e-pastu.

Δ