Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskā palīdzība Jums ērtā laikā un vietā

Viedoklis par kopdzīvi

Te ir tāda iniciatīva, kuru parakstījušas sabiedrībā pazīstamas personas, kuras domā, ka tāds speciāls likums atvieglotu uz jau esošo tiesisko kārtību uzspļāvušo ciešanas no pašu radītām problēmām.

Tas neko neatrisinās.

Kaudzēm ļaužu dzīvo pat reģistrētā laulībā, paralēli dzīvojot vēl ar vairākiem partneriem, t.sk. ne tikai radot bērnus no katra partnera, bet arī sadzīvojot kādas mantas ar katru no partneriem kopīgi un iegūstot arī saistības (kredīti utt.). Kur nu vēl minēt tos, kuri vienkārši realizē savas iedomas un kopdzīves vēlmes, nerēķinoties ne ar ko un ne ar vienu,pat pašu bērniem. To es redzu katru dienu, jo strādāju ar cilvēkiem, kuriem nav zināšanu, nav izglītības, nav naudas, bet kuriem ir neapstrīdāmas tiesības kopdzīvot un ir vienaldzīga likumos noteiktā kārtība, ja vien no tās ievērošanas nav tūlītējs kāds labums. Protams, ir arī augsti izglītoti un gudri likumiem un morāles normām uzspļāvēji.

Jau šobrīd Civillikuma 155.pants paredz tiesības visiem draudzīgi doties uz Dzimtsarakstu nodaļu ar notariāli apstiprinātiem parakstiem uz iesniegumiem un atzīt patieso bērnu paternitāti, bet ak vai… Dzimtsarakstu nodaļām ir nepietiekami vecs šis likums, lai jēgtu to praktiski darbināt.

Neviens reģistrs un nekad nav atrisinājis, neatrisina un neatrisinās cilvēku nesaprātīgas un neracionālas rīcības rezultātā radītās problēmas, tās ir un būs.

Bērnu likumīgo interešu un tiesību uz patieso indentitāti dēļ būtu jāatceļ paternitātes pieņēmuma(Civillikuma 148. un 149.panti) apstrīdēšanas noilguma 2 gadu termiņš, būtu jāparedz iespēja atviegloti bez tiesas starpniecības un uz valsts apmaksātu ekspertu atzinumu pamata grozīt dzimtsarakstu ierakstus.

Lūk tad tas būtu pēc būtības un ar kādu jēgu.

Mantiskos jautājumus Latvijas likumi jau šobrīd dod iespēju sakārtot ļoti radoši un droši, ja vien puses to vēlētos.

___________________

Civillikuma

155.pants. Paternitātes atzīšana notiek, ja bērna tēvs un māte personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.

Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas.

Ja bērna māte mirusi, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt bērna tēvs viens pats. Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa piekrišana vai bāriņtiesas piekrišana, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 29.11.2012. likumu)

Bērna tēvs, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, iesniegumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu.

(Sestā daļa izslēgta ar 10.03.2005. likumu.)

Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

Paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 10.03.2005. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: