Vizmas Belševicas rindas kā kulaks uz acs

Vizma Belševica

INDRIĶA

LATVIEŠA

PIEZĪMES UZ

LIVONIJAS

HRONIKAS

MALĀM

…..

Es gribu sadegt. Ugunskapu dodiet!

Garš bija mūžs. Bet mūža nomods − īss.

Visaugstākais no manu tēvu godiem −

 

Pa stāvu liesmu uzkāpt debesīs

Un izkliegt netaisnību, kurā mana tauta

Ar dzelzi kvēlojošu nīdēta un kauta.

—————————————————–

—————————————————–

—————————————————–

Vai netaisnību?

—————————————————–

—————————————————–

 

O, nodevēju tauta, vai ir vērts

Par tevi būt, par tevi galvu nolikt?

O, suņu tauta! Asins bļodā mērc

Tev saimnieks maizes vietā ceļa oli.

 

Rij savas asinis! Un akmeni rij līdz!

Un asti luncini! Tu pelnījusi esi.

0, kalpu tauta! Saldā priekā trīc

 

Tev mugura, kad saimnieks tevi nesit,

Bet tavus brāļus. Gaidot zobus ņirdz,

Lai kristu brāļa asiņainā skaustā,

 

Jo kunga rokā goda zīme mirdz,

Ko viņš tev kaklā kārs, kad miesa dzelzīm šaustā

 

Beigs raustīties.

        Un atkal sulots zars

Būs atcirsts tava dzīvā spēka kokam.

 

To zobenbrāļa līksmību!

                                 Viņš var

Ar tavu palīgu tev pašai cirvi nokalt.

       Kad tava iztapīgā seja pārāk dergs,

 

Kur Jūdas apse tā,

         lai pakārties es eju,

 

Tavs, vergu tauta, zemiskākais vergs,

Kas pieder krustnešiem ar zobenu un dzeju.

 

—————————————————–

Lasīt visu te: http://jaunagaita.net/jg243/JG243_Dzeja.htm